Iniciatīva, kas aicina rīkoties jau tagad, nevis gaidīt avāriju.

Vīles tilts – vai arī nākamajām paaudzēm?

Vai varam glābt unikālu industriālā mantojuma pieminekli?

Vīles tilta nākotne – mūsu izvēle.

Vīles dzelzceļa tilts uz Bārtas upes, ko visi zina kā Rucavas bānīša tiltu labi zināms ikvienam, kurš pa Bārtas upi kaut reizi laivā braucis, pa gleznaino krastu staigājot dabas iespaidus guvis vai pārsteigto laikabiedru foto iespaidus sociālajos skatot.

Lai nu kā, šis 1. pasaules kara laikā būvētā tilta vietā brīvvalsts laikā izbūvētais, tolaik tik iespaidīgais dzelzceļa tilts, kura ietekme Bārtas, Dunikas, Rucavas saimnieciskajā dzīvē toreiz bija nenovērtējama tagad kā industriālā mantojuma iespaidīgs, uzskatāms, bet neatzīts paraugs lepni spītē savam liktenim.

Gadi, cilvēku mainīgie saimnieciskie un politiskie plāni darījuši savu. No 1962. gada tilts satiksmei vairs netiek izmantots un pamests likteņa varā.

Tilta mazākās arkas gan Bārtas, gan Dunikas pusē jau sen kā demontēti un tiem jau savs liktenis un vēsture, kas jau sava atsevišķa stāsta vērti.

Patreiz saglabājies vien centrālais laidums un visi senajos laikos ar apskaužamu kvalitāti būvētie betona balsti. Centrālais laidums 90tajos gados cietis no metāla zagļu aktivitātēm, taču vēl arvien spītīgi turas savam skaudrajam liktenim pretī.

 

Tilta metālkonstrukcija līdz ar to ieguvusi nāvējošu ievainojumu un tilts sākumā pamazām, taču ar pēdējā laikā strauji progresējošu dinamiku sācis šķiebties un tā sabrukšana, iekrītot Bārtas upē un to daļēji nosprostojot, ir tikai tuvākā laika jautājums.

Tā notiks, ja būsim vienaldzīgi

Ja tilts “pēkšņi” sabruks???- visticamāk ļoti operatīvi, un bez garām debatēm noteikti tiks mobilizēti valsts, pašvaldību, glābšanas dienestu, iespējams, armijas un dabas aizstāvju spēki, lai tiltu izceltu un pārvērstu metāllūžņos. Jā – tajā mirklī valsts neviļus “turpinās” metālzagļu iesākto. Simboliski… vai ne?

Ja tiltu tuvākajā laikā apsekotu eksperti, izstrādātu konstrukcijas pastiprināšanas projektu, varētu precīzi noteikt tilta glābšanai nepieciešamās izmaksas un šo finansējumu arī kopīgi, ņemot vērā paredzamo ietaupījumu ja tiltu nebūs jānovāc ārkārtas režīmā, piešķirt. Optimistiskais šajā projektā būtu tas, ka glābšanai droši vien vajadzētu varbūt vien desmito daļu no līdzekļiem, kuri tiktu iztērēti tiltu no upes izceļot un lūžņos pārvēršot. Un kur tad vēl lieliskais industriālais mantojums – tilts priecētu ikvienu tūristu vēl arvien.

Varbūt varam šo neapšaubāmi vērtīgo industriālo pieminekli saglābt, nākotnē bānīša bijušo līniju kā gleznainu un komfortablu veloceļu ierīkot?

Vai varam vienoties?

Mazliet vēstures, pārliecības un emociju par Vīles tiltu:

Izsakiet, lūdzu, savu attieksmi pret Vīles tilta saglabāšanas nepieciešamību nākamajām paaudzēm

varbūt varam vienoties, saglabāt, domāt par nākotni, iespējām, nevis par daudz lielāku naudu “sekas novērst” ?

Uzraksti komentāros, kā domā un rīkoties iesaki tieši Tu?

Mazliet vēstures.

Šī sadaļa par Vīles tilta izveidi ir pagaidām visai skopa, materiālu pavisam maz, darbs turpinās un ikviens aicināts fotogrāfijas vai materiālus šim pētījumam pievienot.

  • 1916. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, vācu armija uzbūvē 600 mm dzelzceļa līniju Dubeņi – Paurupe (Rucava), lai nodrošinātu Bārtas, Dunikas un Rucavas mežu bagātību – kokmateriālu pārvešanu.
  • Pirmo 600 mm dzelzceļa tiltu pār Bārtas upi uzbūvē vācu karaspēks 1916. gadā.
  • 1924. gadā pabeidza sliežu likšanu Liepājas – Paurupes dzelzceļa Liepājas – Dubeņu posmā, pēc tilta būves nobeigšanas pār Grobiņas upi

1924.01.06 Dienas Lapa. Nr.5

Liepājas – Paurupes dzelzsceļa Liepājas-Dubeņu posmā patlaban nobeigta sliežu likšana. Satiksmi starp Liepāju un Paurupi uzsāks pēc tilta būves nobeigšanas pār Grobiņas upi. Liepājas – Paurupes dzelzsceļam pavasarī cels Liepājā staciju agrākās Bubnovkas stacijas vietā.

1924.01.10 Liepājas Avīze Nr.8

Dubeņi. Pie šaursliežu dzelzsceļa Liepāja – Dubeņi tiek naigi strādāts: sliedes jau beidz likt, vēl tikai atliek nobeigt tilta būvi pār Grobiņas upi, kuru arī visdrīzākā laikā domā beigt. Cerē, ka uz pavasara pusi būs tieša satiksme starp Liepāju un Paurupi. Uz to ar ilgošanos gaida liepājnieki, bet it sevišķi apkārtnes laucinieki.

1924.12.20 Balss Nr.42

Jaunas dzelzceļa līnijas atklāšana.

Nobeigta Dubeņu – Paurupes dzelzceļa līnijas pagarināšana līdz Liepājai, tāpat izstrādāti un iesniegti apstiprināšanai līnijas kustības noteikumi. Satiksmi cer atklāt jau priekš svētkiem. Līnijas pagarināšanas darbus līdz ostai turpina.

  • 1925. gadā tika uzsākta satiksme starp Liepāju un Paurupi.
  • 1932.gadā Liepājas Rucavas dzelzceļš “pāršūts” uz 750 mm platumu.
  • 1960. gadā, pēc citām ziņām 1961. gadā līnija slēgta.

Kārļa Ļubīna atmiņu stāsts par Vīles tiltu un Rucavas bānīti.

Bārtas upe fotogrāfijās.