Redz, kā notiek…
Mūsu tauta arvien, laikiem cauri pamanījusies izdzīvot, plaukt un attīstīties.
Mums ir sava vēsture. Un tāda vēsture ir arī mūsu valodai.
Skati, cik daudz senu vārdu reiz bijis apritē. Padomā, vai tik dažiem no tiem nav vietas arī mūslaiku valodā, to kuplinot un bagātinot.
Šis senvārdu apkopojums nebūt nav pabeigts- ja Tu zini kādu vārdu, kurš no seniem laikiem cauri pie Tevis nācis, še neparādās- droši dod ziņu!
AKAS SVĪRIS vinda
ATGĀZENE izlaidīgi guļoša sieviete (gul kā atgāzenes, plikas slaunas atsviedušas)
ATSAĢĒVELĒJIES atjēdzies
ATSDOTIES būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam; iedzimt
AUĢĪTE audžumeita
ĀRĪGS ārišķīgs, piedauzīgs, ākstīgs
BAIGA briesmonis, biedēklis
BENDRS biedrs
BESAŅĶIS tāds bez sāta
BLAŽĀT pļāpāt, melst
CIMBARA nievājošs apzīmējums neizskatīgai sievietei
ČĀČIŅŠ neizdarīgs, neizveicīgs cilvēks
DEĢIS cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu dedzināšanu
DENGTS stalts
DENKTS stiprs, spēcīgs
DEPŠIS resns bērns; maza auguma lempīgs cilvēks
DERENS derīgs
DIENGALIS tāds, kas ir vecs, savu mūžu nodzīvojis
DIEVĀJS dievbijīgs
DIŽĪGS tāds, kas dižojas, lepojas, lielās, greznojas
DRUIKTS spēcīgs, drukns
DUDĀRIS mulķis
DZĪVENIEKS strādnieks (Kurzemē vārdam strādāt lieto sinonīmu Dzīvot)
FŪRMANIS ormanis, važonis; (vācu v. der Fuhrmann)
GAILESTĪGS lepns, iedomīgs
GĀPŠIS negausis
GRAUZD PĒRKONS ļoti stiprs pērkons
GRUNTĪGI tā pa īstam
GVERZDIS aizsmacis cilvēks, pļāpa
ĢIRULIS dzērajs (liet. Girtas – piedzēries cilvēks)
IEBUJIEŠI iebūvieši
IEPAURĒJIES iedzīvojies
IEPRĀTĪBA izveicība, izmanība, prasme
IZBUDIS tapis skaidrā
IZPEIKT izlutināties, pierast pie labas dzīves, grezni dzīvot, slinkot
ĪBERĪGS īpašs
JESTRS rupjš, ass; arī dzīvs, modrs
JOKDIRBIS jokdaris
KANAĻA nelietis, neģēlis (lamu vārds)
KLADAŅĶIS neveikls cilvēks
KLEŠKĀJIS cilvēks ar līkām, greizām kājām
KNAPĀTS bērns
KRIMPA vāja, kalsna sieviete
KUŽA nesapratīga, nevīžīga sieviete
KUŽIS paviršs izskatā
KŪDS vājš, nespēcīgs, noliesējis
ĶEISTI savādi, dīvaini, nepatīkami
ĶERAINS kupls, pinkains
LĒTDABES vieglprātes
LUBRAKI lempīgi, nevīžīgi cilvēki; nabadzīgi cilvēki
LUKNS lokans, lunkans
ĻERAS pļāpas
ĻERGĀTIES pļāpāt
ĻĒPSNA nelietis, nekārtīgs cilvēks
ĻŪĻA muļķīgs, nekulturāls cilvēks
MAĢŠ mazs
MANTGŪBIS mantrausis
MAZIENA bērnība, mazotne
MAZS CĒLUMS cēlies no trūcīgas dzimtas vai zemākas kārtas
MĀSIŅA padauza, netikle, staigule, ielasmeita
MENDŽĪGS iznesīgs
MERĢELE meitene
MUSEKLE kūdītāja, musinātāja
NAIKS veikls, ātrs
NEDĀRIS viltīgs, ļauns, nenovēlīgs, nepaklausīgs cilvēks
NEGANDELE nesavaldīga sieviete; negantniece
NEPRIETNELIS nekrietnelis
NESAVEICĪGS PĀRIS nesaderīgs pāris
NETĀRPIS nespēcīgs, panīcis cilvēks
NEVĒKLIS vārgulis, nīkulis, vāja rakstura cilvēks
NIEKUS PĒRT pļāpāt, tenkot
NIEKU PERE pļāpa, mēlnese, tenkotāja
NIEĶELIS slikta rakstura cilvēks
NIEĶIS dumiķis, muļķis
NOBUDIS atmodies
NOGAZIŅA maza meitene
NOPUIŠOT apkalpot
NOZŪMĒT nonāvēt, noblēdīt
OTRINIEKS partneris
PADEGULIS cilvēks, kas ugunsgrēkā zaudējis māju, mantu
PAGALOTIES paaušoties, padraiskoties, pablēņoties
PALANGA palama
PAMĒKLIS nelietis, dīkdienis; lempīgs cilvēks
PAVINKĻOT paslinkot, pakavēties
PĀRKUPČENE uzpircēja
PLAINIS melga
PLAINIS Tāds pa gaisu
PĻUKSTĒT pļāpāt
PRAŠA prasme
PRĀĢERIS apkārtceļojošs muzikants
PUDŽIS puisēns, zēns
RATU KOKI kārtis, ar kurām nostiprināts vezums
RĀVĀJS rāvaina, mitra vieta
REBETE nerātns, trokšņains, slikti audzināts cilvēks
REMESNIEKS namdaris, galdnieks
RĒNS rets
RIEVELIS nerātns, palaidnīgs, pārgalvīgs bērns; draiskulis, nerātnis, trakulis
ROKPELNIS gadījuma darbu strādnieks
SKARBALAINS skarbs
SNĪDRS slaids, smuidrs
SPITĀLIS slīpēts, rūdīts puika; nelietis, blēdis
SPĪŽA meitene, kuras valodā izpaužas novadam neparastas īpatnības
SPRUKSTIS karsti pelni, kur ir dzirkstis un pa sarkanai oglītei
STALGS kārumnieks, lepns
STAĻĢIS gardēdis
SUITI Alsungas (Alšvangas) novada iedzīvotāji
SUSTENIEKI jokdari
SUŠĶE nievājošs apzīmējums šmulīgai meitenei
ŠVAMPLIS neveikls, neizdarīgs
SVEMPELE resna, drukna sieviete
SVĪRĒT kaut ko smagu ar sviru celt
ŠĶIRĪGS veikls, veicīgs
ŠĻOKS tāds, kas nav stingrs
ŠMUTRS možs, mundrs, dzīvs
ŠTREMS Iznesīgs
ŠTULBS akls, neredzīgs
ŠUKLA ātra, veikla
TAPRINIEKS liecinieks
TAUŅA pļāpa, ziņkārīgs cilvēks;
TAUŅĀT pļāpāt
TĀMS slinks lempis
TILLIS garš cilvēks
VAIDINIEKS vajātājs
VASARAUĢE pusaugu meitene
VĀRDOTIES pļāpāt, rāties, lamāties
VĒRTENS krietns, vērtīgs
ZEMBEMBERE maza auguma meitene
ZTĪSIS vājš, izstīdzējis (par cilvēku)
ZVEŅĢIS bērns, zēns
ŽĀRGA/ ŽĀRGS izstīdzējis cilvēks
APRADS attālāks radinieks
BRĀLAITENE brāļa sieva
BRĀLNIEKS brālēns, mātes brāļadēls
DIEVERIS svainis
DINGSMA aizgādnība, aizstāvība
IETAĻA vīrabrāļa sieva
ĪSTENIEKI tuvākie radi
JAUNIĶIS/JAUNIĶE līgavainis un līgava
JAUNUVE vedekla, dēla sieva
KALDĪTĀJS tas, kas ieradies pie kalēja
KŪMA krustmāte vai krusttēvs
ĶELUVAINIS sievas māsasvīrs, svainis
MAČKA izlaidīga sieviete
MALDĪTĀJS tas, kas ieradies sudmalās Malt jeb Maldīt (lietuviešu Maldinti) labību
MĀRŠA brāļasieva
MĀSNIEKS brālēns, tēva māsasdēls
METENIS/VASTLĀVJI seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki ar dažādām tradicionālām izdarībām
MIČOŠANA kāzu tradīcija: simboliska līgavas uzņemšana sievu kārtā, noņemot vainagu un uzliekot sievas galvassegu
MINDŽA vīriešu pārlieku kāra sieviete
MUŽIŅA skūpsts; mutīte
ŅIBRA mīlināmais vārds meitenei
PANĀKSNIEKI kāzu viesi, līgavas radinieki, draugi, paziņas
PĀDE bērns, kuru kūmas ved kristīt
PĀDES DĪDĪŠANA/DANCINĀŠANA tradicionāla krustabu rīcība kad kūmas vakarā plāna vidū dancina satīto krustabu bērnu jeb Pādi. Dancināšanu iesāk Dižā kūma, kas krustabās turējusi bērnu uz savām rokām, citi apstājas riņķī, lec apkārt un dzied. Pēc tam bērnu nodod citam dancināt. Katrs dancinātājs bērnu apdāvina
SOVĀRDIS vārdabrālis
SVILACE sieviete ar ugunīgām acīm; arī draiskulīga, nevaldāma, izlaidīga sieviete
TĒVIŠĶE tēva īpašums vai manta; (liet. Tēviške)
AIZGAITE kavēklis, šķērslis; atrunāšanās, iegansts
APGAUDĒT apsūdzēt, žēloties
ĀRISKS tāds, kas atrodas klajā vietā; labs, skaists
BALODAINS baloža krāsā, zilgans
BARVEDIS priekšstrādnieks
BLAKS mierīgs, līdzens, gluds
BĻAURI dusmīgi, pikti, bargi
DĪŽOT mīdīties, būt nemierīgam, nepacietīgam
DZĪDINĀTIES gaiņāties, atgaiņāties
GLŪDAINAIS MĀLS māls, kas satur daudz glūdas, ļoti plastisks pelēkā vai zilganpelēkā krāsā
GREMŽ mazliet kaitina
GRĪNS nelaipns, dusmīgs, sirdīgs
GRĪZULIS iedoma, untums, kaprīze
GUĢOTIES īgņoties, pukoties
IEREDZE labvēlība
IETĒLS iemiesojums, simbols
JUTENE nojauta, jausma
JŪKSTE kņada, troksnis, tracis
KNĒTIŅS maza, sīka dzīva būtne; mazs, sīks priekšmets
ĶIZINĀT kaitināt
LUČA laime
MIEGA MĀLIS dziļš miegs
NAGI noņemšanās, nepatikšanas;
NAGUS TURĒT noņemties, nonākt nepatikšanās
NOKALĒTIES noilgoties
NOLĒMĒTS sasprindzis un apmulsis reizē
PAGARĒTIES noilgoties
PATENCE pateicība
PIEGAŽA nelaime
PĪKAS dusmas
PĻECKUMS dzīves apnikums, dvēseles stāvoklis sevis preparēšanai
PĻĒRGA nievājošs apzīmējums meitenei, kas dusmīgā, uzstājīgā balsī runā
PUIKS skaists, glīts
RIDA lieta; vecs, nolietots priekšmets
RIMTS nopietns, mierīgs, kluss
RUPŪZNIS īgņa
SIRSTIES dusmoties, skaisties
STULBINĀTIES taustoties, nedrošiem soļiem virzīties uz priekšu
ŠĻURA nepatīkams notikums, nelaime
ŠUKUMS zaudējums
VAILE izsauksmes vārds, izsaka prieku, apbrīnu
ŽŪRĀT ilgstoši līt
ANTIĶI uzacis, arī pieres kauls virs acīm
APKĀRTTECIS augonis pirkstā ap nagu
AR ATKARU KAULIEM ar nepatiku, negribīgi
BALZIENS josta mēteļa mugurpusē
BURKA drukns, plecīgs jauneklis; nerātns puisis
CAURĀJS griezīgas, durošas sāpes krūtīs, sānos vai vēderā
CĒRUSĪTE meitene ar cirtainiem vai izpūrušiem matiem
ČAKALIS sauss zars
ČEGA matu cekuls
DILBA augšdelms
DUSULIS aizdusa, dilonis
GAUDENS traumēts
GRĪBA auss apakšējā daļa (ļipiņa)
GŖŪTUMI klepus, saaukstēšanās
IEGORAIŅI PLECI ielīkuši pleci
IENĀŠI nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība
IESKĀT šķirstīt matus, parasti meklējot utis
KAMIESIS plecs
KAMZOLIS džemperis, bieza adījuma, ar augstu, slēgtu apkakli
KĀRKAULIS domājams, gārgale, pīlei līdzīgs ūdensputns
KNUĢIS seglu cekuls
KRAMS galva, galvaskauss
KRUMSLIS kājas potīte, kaulu izvirzījums locītavu vietā
KUMBBRIS mugura, līka, Kumpa mugura- līka
KUMBRIS mugura
KUMBRIS skausts
KUNNA uzpampums
ĻEMPAS kājas
MIRA nāve, miršana
NĒŠI darbarīks smagumu celšanai (galvenokārt spaiņu) – pār pleciem liekams koks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi
NORA sauss, neliels pļavas nogabals
OLEKTS sens garuma mērs (no pirkstu galiem līdz elkonim-mazā olekts; no pirkstu galiem līdz plecam- lielā olekts)
OŠĶELES ūsas
PALTRAKS garš, plats virssvārks, garš mētelis ar lielu apkakli; vecas virsdrēbes
PANTS locītava
PĀSMAS šķipsnas
PIRKSTAINES pirkstaiņi
ROKTENIS uzrocis
SĪLE spēks
SLAUNA gurns, gūža; (lietuviski Šlaunis)
STRIENA kāja, liels
ŠĶĪRIS matu celiņš
ŠŅĀKAS nāsis
TĀRPA spēks
TINĪBAS dzemdības
ZEIDELE kauss (vācu Seidel)
ŽANDS zods
APVĀPĒT apglazēt
AŠĶI astri; ašķu siets – smalka pinuma siets
ATDOŠA atmaksa
ATSĀNE atsaite, saite, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi
AULIS no egļu mizas vai izdobta koka taisīts kokā uzvelkams bišu strops
BRUCEKLS rīks izkapts asināšanai; strīķis
BRUCINĀT asināt izkapti
BUKA kučiera sēdeklis bez atzveltnes ratu priekšā
CIBA neliels, apaļš vai iegarens trauks ar vāciņu
DUĻNI airu tapas laivas malā, starp kurām liek airus; (lietuviski dulia)
DŽINDŽALA pātaga ar vairākiem mezgliem
ĢELZIS asmens
KANČUKA resna ādas pātaga
KANGAS aužamie stāvi, stelles
KAŅĶI piem rabarberu kāts bez lapas
KĀRKLES redeles, kur lopiem liek sauso barību
KLIKATAS dzirnavas
KLUĢIS klucītis, rokturis
KNUBULĪTIS vīstoklītis, sainītis
KRAUTE nekustīgi nostiprināta kaste ratos zem sēdekļa
KRĀĢIS zems koka sēdeklītis
ĶEĢIS koka spieķis
ĶENKA spieķis ar saliektu augšdaļu
ĶIMENE iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai
ĶUĻĶIS maza pīpe
ĶŪLES paštaisītas laivas no dēļiem
LAIPSTULES stelles
LAIŠĶI loki
LAKTA kārts
LĪDZINĀT atlīdzināt, maksāt
LĪKSTE izkapts kāts
MATARCIKLS motocikls
MĀLIS vezums
MESTUVES velku koki – darbarīks auduma pamatpavedienu sakārtošanai
METEKLA DZELZS dzelzs šķirne, ko var kalt
MILNA resns spieķis, runga
MUTULIS rumba
NAŠĻA nasta
NESĪKLAS nestuves
NORAKSTĪTĀJS rakstvedis
PABĻODE paplāte
PACĒLĪBAS samaksa par kādas pamestas vai pazaudētas lietas atrašanu
PAIJAS rotaļlietas
PĀRLAIDI pārtraukums, pauze
PĒLĪTE vienkocis, no izdobta bluķa darināta laiviņa
PLĒŠIŅAS harmonikas
POSA šķiltavas piepe
PRAŠINĀT pratināt
PREIDA piemaksa
PŪRS pūralāde
RAKANDA neliels no sloksnēm pīts grozs; (lietuviski val. Rakandas- trauks)
RANĪT skaldīt, runāt
RATENIS vērpjamais ratiņš
RIEČI darbarīki
RĪKI/SAKAS/SLEJAS aizjūga piederums
SĀLNIKA sālnīca, trauks sāls glabāšanai. Parasti tās bija koka vai māla biķerveida trauki. Virtuves sālnīcas gatavoja no koka, galda sālnīcas greznoja ar nelieliem rakstiem. Parasti vietējo lauku amatnieku gatavotas
SKLANDA mizota egles vai apses apaļkoka kārts. Iespējams arī no cita koka
SKRITULIS ritenis
SKRITULIS ritenis
SKRĪNA bundža
SKULBENIS mazais zvans
SKUTULS bļoda; parasti apaļš, neliels koka vai māla trauks
SLĪMESTS amatnieku darbarīks: pagara, asa metāla plāksne ar rokturiem abos galos kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai
SMUIKAS vijole (lietvārds Smulkas)
SPANNIS spainis
SPRUNGAS spīles
STAKLES aužamās stelles
STRUBIĶIS sprungulis
SUKTENE maza, plakana pudele
SVĪĶIS neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu mucas virspusē
ŠAUTUVE atspole (stellēs)
ŠTOVERIS samērā liels koka trauks, šķidruma uzglabāšanai, veļas mazgāšanai
TIMBA cietums
TĪNE apaļa koka tvertne
TREILIS dīsele ratiem
TREINIS trešdaļa
ULE ratu rumba
VĀPE glazūra māla vai dzelzs traukam
VĒRPELE neliela muca
VICKULS vīstoklis
VIRBI adāmadatas
ZIEĢELIS zīmogs (no vācu valodas das Siegel)
ZIZLIS riteņa spieķis
ZUTNIS/ZUTENIS naudas maks
ŽERBIŅŠ loze
ATGULTNE guļas vieta
ĀRDI pie griestu sijām piebūvēti apaļkoki (parasti rijā)
BADMIRA rijīgs, negausīgs cilvēks
BĀTINIEKS Bātas pagasta (Vaiņode) iedzīvotājs
BĒĢELE palodze
BRODIŅŠ trijstūrveida atvērums ēku jumtgalā vēdināšanai vai dūmu novadīšanai
CEIJARS pulksteņa rādītājs; humoristisks apzīmējums gara auguma cilvēkam
CEIJERIS pulksteņa rādītājs
ČUKURS šķautne jumta plakņu sadurvietā
DŪZENĒT neveikli, neizveicīgi, nesekmīgi, veltīgi meklēt
DVIGA patvērums
DZIEDRS sija, līmeniski iebūvēts guļbaļķis
GARDA/GĀRDS aizgalds; (lietuviski Gardas)
GATUVE/GATVE aleja, ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem
ĢĒVELIS zelminis; (vācu Gevel)
KABA spāre
KLABATA ierīce durvju aiztaisīšanai
KLABEKLIS/KLABATA koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja trokšņa radīšanai, respektīvi, signalizācijai – ugunsgrēka izziņošanai, kā arī ganu un lauku darbinieku sasaukšanai mājās. Klabatas parasti pakarināja pie vārtiem.
KLĒTSMEIRIS klētnieks, klēts pārzinis
KRAĢIS/BRAĢIS siena vai salmu zārds
KRATENIS siena vai salmu maisījums
KRIJS koka (parasti liepas) miza
KRITENIS žogs, kura šķērskoku gali iestiprināti stabos izveidotās rievās
KRUSTABAS kristības
KULDA paplašinājums pavarda kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes)
KULSMA izkulta, nevētīta labība; guļ kā kulsmā – guļ kūtī, kurā ir daudz pakaišu
KURSMA malkas daudzums, ko vienā reizē liek krāsnī
LAGAČA guļvieta, gulta
LAIDARS aploks pie kūts sienas vai kūts tuvumā
LANGVERĢIS netīra, mēslaina vieta kūts priekšā
LENĶIS vieta, stūris
LĒKANS gatavs, gribošs, ātrs
LĪSTE/LĪKSTS garšs, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
LUKTA garšs, šaurs balkons virs sānjomiem vai priekšhalles (parasti baznīcā); izšķir ērģeļu luktu un dziedātāju luktu
LUMZĀT kūtri, laiski iet
MAGAZĪNA tirgotava
MALCIENA vieta malkas zāģēšanai
MIŠĻA mājoklis, miteklis
NERŪME šaurība (atvasin. no ģermānisma Rūme – vācu der Raum); telpa
PAJOME pažobele
PAKARE durvju vira jeb eņģe
PAROVIS telpa apvalkdūmenī pie atklātā pavarda
PARPALAS nevajadzīgas, negaumīgi piemeklētas vecas drēbes
PAVĀLE salmu jumta kore jeb Čukurs, salmu jumtu jumjot, augšējās salmu kārtas pārlieca vienu otrai pāri; pārliekto daļu sauca par Pavāli
PAVIĻA ēkas pamats
PELŪDE telpa, kur glabājas pelavas – kulšanas laikā no graudiem atdalītas augu, salmu sastāvdaļas
PLATGALVIS stūrgalvis
RIEŽA zemniekiem apstrādāšanai iedalīts zināma lieluma muižas zemes gabals, ko apstrādā klaušu vai talkas veidā
RIJAS SĒRŠANA rijas piepildīšana ar labību
RŪĶIS apgaismošanas ierīce, padziļinājums mūra sienā, kurā kūra uguni telpas apgaismošanai (mazliet līdzīgs tagadējam kamīnam)
SĒRIENS labības daudzums, ar ko rija piepildīta
SĒRT ievietot, sabāzt labību rijā viena kūluma reizei
SIENA uz velku kokiem uzvilkts auduma garuma mērs
SPĪĶERIS labības, sāls un citu preču liel-noliktava
SPRAUSTUVE skalturis, ierīce, kurā iesprauž degošu skalu telpas apgaismošanai
SPURDULE nemierīga, stūrgalvīga meitene; sieviete
STĀĢENE neliela piebūve pie rijas vai kūts siena, salmu, pelavu novietošanai; neliels šķūnis
STUMBURS durvju stendere
ŠAPI salmu vai siena gruži
ŠEŅĶIS krogs
TIRDZĒNS tirgus apmeklētājs; tāds, kas pārdod
VĀGŪZIS ratnīca
VĀRTĀKSLIS zirnekļa tīkls, tīmeklis
VĒLOGS/VĒDLOGS vēdināmais lodziņš
ŽĀKARS/KRAĢIS siena zārds
APAKŠIŅAS apakšbikses
APRIST izjukt šuvumam,vīlei
AUDEKLA SLEJA balināšanai izklāts audekls
AUSTENE sagša, austs sieviešu lakats
BAŠLIKS vilnas auduma kapuce ar gariem galiem
BIRZE tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā
BUĢENE biezi saģērbusies, satinusies sieviete
ČABRAKI lindraki, brunči
ČANČI atbirumi
ČEKLA skaista, glīta, grezna; tāds, kas mēdz grezni ģērbties
ČUŽAS gruži Saldus pusē
DAKŠIŅA rīks prievīšu pīšanai, pie kura piestiprina prievītes galu
DRĀNA galvas lakatiņš
DZENOLA apdarināts koka zars; meija – nocirsts neliels zaļojošs lapu koks vai tā zars, piemēram, telpu rotāšanai
GRĪZNS grods, stingri savērpts, savīts
GURKSTE sauja linu
IEKŠAUDI pavedienu sistēma, ko ievieto, iepin starp metiem
KRIJA vainaga pamats
KRĪŽA krusts; (lietuviski kryzius), mākslinieciski apdarināts koka stabs ar nojumi vai koka kastīti ar stikla sienu priekšpusē
ĶELNAS bikses
LĀCENES biezas, parasti nolāpītas bikses
LIELSAIŠĶI zeķu sienamie, ar kuriem zeķes zem ceļgala sēja gan sievietes, gan vīrieši. Tie tika darināti no dažādas krāsas dzijām un dažādā platumā, tos darināja arī no cita materiāla (izšūti ar dzijām, pērlītēm utml.)
LINDRAKS lindraki, brunči
LINTE lente
LUMSTS plāns skals, ko liek starp audu dzijām ( t.s. “dvēsele”)
LUPAS drumstalas, lauskas
MATPINE lente
METI velki
NĀMATS sievu lakats
NĀTNS audums no linu, pakulu, kaņepāju, kokvilnas šķiedrām
NOBARA agrā pavasarī cirpta aitas vilna; arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs – no tādas sīkas un mazāk vērtīgas vilnas vērpto dziju parasti lietoja zeķu adīšanai;(lietuviski Nuobara)
NOŅEMTIES atģērbties, noņemt kaut ko
NOŠĶIS kušķis
ŅIEBURS sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, kas stingri aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim
PADZENĒT mazliet apdarināt
PAĶILA zeķu apsējs, ar ko apsien zeķes zem ceļgala
PAMUTENIS liels lakats, ko sien ap galvu kāzās un citos godos
PASTOTE apmale
PATALI novalkāti apģērba gabali; lupatas
PIEROTE piešūta, pieadīta vai pietamborēta apakšsvārku apakšējā daļa
PĪTES drumslas
PLAŠUKS liels, vaļīgs apģērbs
PLATBIKSE sieviete
PLUKŠŅI saplucinātas lupatas; kaut kas izplūkts (lini, kaņepāji, drēbes utt.)
PLUNCIS liels, vaļīgs, plats apģērbs
PUDU PUDUMIS iet tā, ka apģērbs plandās
PUSVADMALA audums, kura velki ir nātni, bet audi – vilnas
RIĶU ŽOGS cieši sapīts no stāvus saspraustām līkstēm vai apdarinātiem egļu zariem, pamīšus apliecot tās ap trijām līmeniskām kārtīm. Kurzemei raksturīgie riķu zogi sargāja dārzu no ganāmpulka, cūkām, mājputniem
RĪDZE apģērba apmales rotājums
SABRACĒTIES augstu sacelt apģērbu
SEĢELIS sega, liels lakats
SKĀTERIS seģene
SKOTELE priekšauts
SKOTELE priekšauts
SLĒŽU KREKLS smalka lina auduma krekls
SUBUĢENĒTIES biezi saģērbties; satīties
SVĒDRAINS svītrains
ŠIRCIS priekšauts
ŠĶĒTE svārku stūris, apakšējā mala
VIENTEKAS DZIVITIŅA nešķeterēta dzija
VILLAINE vilnas sedzene, nereti izgreznota ar izšuvumiem, ielocēm uc dekoratīviem elementiem; tā aizstāja mēteli
ZĪDENE zīda lakats
ZĪĻOTNE krelles
APCIRKNIS norobežots nodalījums klētī vai pagrabā labībai, graudiem, miltiem, saknēm
ATVICE ar daudz darbiem, pienākumiem saistīta steiga
BIEZIENS biezoknis
BĪDELĒT apstrādāt graudus tā, lai rastos balti, smalki milti
BRANDAVS brandvīns, degvīns
BRUKSTALIENA priežu un egļu jaunaudze, biezs krūmājs
ČAČIS spīļlarkls; arkla veids, lieto kartupeļu un dārzāju vagošanai un aprušināšanai, retāk labības sējumu iearšanai.
ČAUKSTURE saliektā veidā pie kāta piestiprināta slota maizes krāsns slaucīšanai
DRUVNESIS koka trauks ar saiti, kurā nes strādniekiem uz lauka šķidru ēdienu
DUJDUBENIS mucveida noslēgts koka trauks dzēriena (skābputras) pārnēsāšanai
DZĒRSIS dzēriens; raudzēts dzēriens
GRĀMATA vēstule, paziņojums
IESVIĶOT iedzert, dzert
KAŅĶI kartupeļi laksti biešu neēdamas lapas, pupu stiebri
KNIBIS klaipa gals
KŅĒCKA tāds, kurš ļoti izvēlīgs ēdienos
KREIMS krējums
KRIENS krējums
KRIET krejot, smalstīt krējumu nostādinātam pienam no virsas
KUITENIS biezoknis
ĶAUTES olu čaumalas
ĶEBEKLIS kartupeļu rokamais
ĶĒRNE augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku, kurā glabāja galvenokārt krējumu. Bija arī SVIESTA ĶĒRNE, kurā kūla sviestu, tai apakšā bija izurbts ar tapu aizbāžams caurums sūkalu vai paniņu notecināšanai.
ĶOSIS Biezs puķu krūms, tā pieaudzis, ka dobē vairs nav vietas
ĶUMMELIS tāds paliels ēdiena trauks
LAUPĪT RĀCIŅUS mizot vārītus kartupeļus
LĀPENĪTIS no mazvērtīgiem produktiem mazprasmīgi izcepta pankūka vai plācenis
LEIŠU SVIESTS no paniņām neatdalīts sviests; sauca to arī par Balto sviestu un parasti ēda pie kartupeļiem
LĪKUPI/LĪKOPI savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts par godu darījumam, saistībām
LOMENIS trekna, smaga būtne; gaļas mīkstums
LUBA koka miza, kas plēsta no augošas liepas vai egles
LUPIĶIS rācenis
MAGARIČAS cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkodu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu
MAŠA lūku (no augošiem kārkliem vai liepām plēstu mizas slokšņu) vai arī augu tievo daļu pinums
MĪKNA mīkla
ŅUKA bieza maizes šķēle
PABROKASTS ēdiens, ko ēd pēc brokastīm (parasti ceļa uz lauka); ēdienreize starp brokastīm un pusdienām
PIEKLĒŽOT lēni, ar pūlēm pienākt, pietuvoties
PIENĪDZE pienīga
POPIENS purvs, dumbrājs, staigna, ciņaina vieta
RĀCEŅI kartupeļi
RĀCIŅI kartupeļi
RUKATAS DOŠANA sena paraža, lai, iedodot kādu priekšmetu, tiktu veicināta vadmalas labāka RUKŠANA, t.i., lai vadmala labāk sarauktos un būtu biezāka (!!!!!!)
RUMULĒŠANĀS izplatīta pavasarī, laižot pirmoreiz lopus ganībās, lai govis dotu daudz piena; tad ar ūdeni aplaista ganu meitas, arī saimnieci, bet vakarā saimei dot labākas vakariņas. Rumulējas, citos gadījumos – rumulē pirmo labības sējēju.
SALVE ziede
SĀLĪMS sālījums
SĒSTS sēdeklis
SIETIŅŠ Plejādes – spoža, vaļēja zvaigžņu kopa Vērša zvaigznajā (Sietiņš līgo launaga laikā)
SILTALUS ar olu dzeltenumu, pienu, cukuru un garšvielām sakarsēts alus
SPRANCMAIZĪTES nelielas, apaļas maizītes
STĀVENIS spainis piena raudzēšanai un glabāšanai
STRIBEKLIS strebjamais, šķidra putra
SULINĀTS PIENS no sūkalām atdalīts rūgušpiens; biezpiens
ŠAUTS biešu lapu zupa
ŠĶORĒT iekšā ēst negausīgi
ŠPAGS nogriezums, rieciens
TETERA KĀPOSTI pēriens
UZMATS miltu piedeva pie lopbarības; (lietuviski Užmatas – uzmest, uzsviest)
VEĢIS smalkmaizīte, kliņģeris
VELTENE no izveltnētas, satītas rudzu miltu mīklas cepta maize
VĒSTI RIEST paziņot
AIZGRĪZĒT aizdarīt ar aizšaujamu koka bultu (Grīzekli)
APTUVIENA apkārtne
APVĒRA apvidus
ATKALNS nogāze, nokalne
ATSARGAM TURĒT krājumam, rezervei
ATVĀRŽAS Saules atceļš no viszemākā punkta, kādā tā bija ziemas saulgriežos
AUSEKLIS/RĪTA ZVAIGZNE Venēra, kas rītos redzama debess austrumu pusē.
AVOTIENS avotiem bagāts apvidus
ĀZENIS dienvidaustrumu vējš
BLĀVS iezils, nespodrs, nenoteiktas krāsas
BRUĢĪTIS ar akmeņiem vai ķieģeļiem klāts neliels laukums ārdurvju priekšā
CILAS blīvas zemes pikas, velēnas arumā
ČURKSLĪTE tērcīte, urdziņa
DEBESTIŅA mākonītis
DOBRS zems, dobjš
DUBERS, DUMBRS staigna, purvaina vieta
DUMBĒRIS bedre hm– vai tik uz ceļa vai upē ar?
DUMBLAIŅŠ dūņains, dubļains
DŪKANS melns ar rūsganu nokrāsu
IEGORE ieleja
IZLAICĪTIES izvairīties
ĪLIŅŠ ass vējš
JĀŅOTIES līksmoties, nakti neguļot
KANKĀLIS sacietējusi zemes, parasti mālainas, pika
KĀPINĀT sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku izkapti
KLĀNIS zemes gabals, laukums
KOKA DREBES gadskārtas
KOPA kaudze
KRAULIS stāvs krasts, nogāze, krauja
KRAUTS krasts, krastmala, stāva mala
KRITINĀT nogāzt, nomelnot
KUPA kaudze, guba, gūzma
ĶEBEKLIS kartupeļu rokamais
ĶEĢELES lāstekas
ĶEPALAS pikas
ĶERVAINS nelīdzens, negluds, raupjš
ĶESIS rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas
ĶĒRKSLIS ūdenskritums, krāce
LANKA zema, mitra pļava; līča pļava
LASMINIS ūdens teces vieta no jumta malas
LĀMA ieplaka, laukums
LĒNS LAIKS mierīgs, labs laiks
LIEKNA mitra, purvaina vieta ar melnalkšņiem, bērziem, ošiem
LIELIE GREIZIE RATI/ LIELAIS LĀCIS plašs debess ziemeļpuslodes zvaigznājs, kas pazīstams galvenokārt ar 7 spožākām zvaigznēm.
LIET aplaistīšana ar ūdeni.
LIPINĀTIES iet uzmanīgi, maziem soļiem
METEŅA MĒNESIS februāris
METS laika vienība, gads; (lietuviski Metas – laiks)
NOTARA atmata
OLAS oļi
PADOMS krājums, rezerve
PADRUVE tīruma daļa, kas atrodas ielejā
PASAULES SIRA klejotājs, sirotājs
PASTARPE starplaiks
PEKLS dziļš (lietuviski Pelke- purvs)
PIEZEMDĒJIS ar dūņām vai dubļiem pildīts
PLAUKA krāsa
PLIENAKMENS kaļķakmens vai dolomīts, dolomīta iezis, kas sastopams Kurzemē
PLIENS blīva, cieta zeme, kas nelaiž cauri ūdeni (blīvs, ciets merģeļa māls)
PLOCIS staigna, purvaina vieta pļavā; purva pļava
PŪDELE ar darvu pildīts trauks, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī
RAITS tukšs, tīrs, brīvs (ezers pilnīgi raits no ledus)
RANKAINS raibs
REIDS jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā; reidā noenkurojas kuģi
RIEDĪTIES gatavoties, kārtoties
RIETEKLIS/VAKARA ZVAIGZNE planēta Venēra, kas pēc Saules norietēšanas redzama debess rietumu pusē.
RUSLS sarkanbrūns, ieruds
SADUSIS miglains, apmācies, dūmakains, drums
SAKSENIS dienvidrietumu vējš
SĀMENIS ziemeļrietumu vējš
SĒKLE sēklis; seklāka vieta jūrā
SITINĀTIES strauji apgriezties
SKRĪNIS liels daudzums mālu, dubļu
SKRUZDAINS sagriezies, sameties
SMARDE smarža
STRAIGNS staigns
SUSTRĀJS mēslaine, vircas bedre
ŠITAVA dzelme, dziļums
TIKA reize; laiks
TUPESIS kaudze
URDAINS brūngani dzeltens, oranži dzeltens
URĪT modināt (?)
VALGUMS laivu novietne jūrmalā
VALKS mazs strautiņš
VASKAINS dzeltens; vaska, medus krāsā
VĀĶĒŠANA apstāvēšana jeb nomodā pavadīšana pie mirušā nakti pirms apbedīšanas
VIDUCIS apvidus, vieta
ZIEMEĻU ZVAIGZNE polārzvaigzne
ZVAIGZNIENS zvaigžņotas debesis
ZVEŅĢE slapja mēslu bedre
AMOLS āboliņš
APARA zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū
ATDIEŅI/ADIŅI vasaras rudzi
AUGŠĶI augsti, dižciltīgi viesi
AVIEKŠŅAS avenes
ĀLAVA govs vai aita, kurai nav teļa vai jēru
BASIS suns
BĪSTĀKLIS/BĪŠĶIS krāsns, pavarda bikstāmais koks
BOZE liela, smaga (arī zaraina) runga
BRAIKSNA ļoti liels koks
BRIDŽS/BRIDNIS zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni
CĒRPI gara zāle, zāles ciņi
CIEKURZNIS čiekurs
CISAS salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu; guļasvieta ar maisu
ČAPRIS vecs, nespējīgs zirgs
ČURKSLIS čurkste
DARBOKŠĻI sausi, izžāvēti zari iekuram
DEPIS krupis
DOŅAS, DOŅI daudzgadīgi lakstaugi ar gludu stiebru un sīkiem ziediem
EŽA CISA matainais staipeknis
ĒŽA siles paveids ar vienu augstāku, otru zemāku sānmalu sausās lopbarības ievietošanai
GAIĶIS nevaldāms dzīvnieks; bēgulis
GLOMA plūme
GOTENA, GOTENS liela tele
ĢĒKSIS zivju gārnis, Dzēse jeb stārķveidīgs putns (domājams)
IEGŪT nostrādināt, nogurdināt, nokausēt
KADEĢIS kadiķis
KALVA uzkalniņš, paugurs; augstāka un sausāka vieta
KAŅĶIS stublājs
KAPA skaita mērvienība (lietuviski Kapa) – 60 gabali (rudzu kūļiem, olām, ādām, zivīm)
KLĒGĀT klaigāt (parasti par zosīm)
KNAUŠI odi
KNIEVS kaiju tā Nīcā sauc
KOKAĻI labības nezāle
KRAUSIS bumbiere, parasti nepotēta
KRĒTES krēpes
KRUPISKI četrrāpus
KUITI aizaugums
KURZA no koka mizas (tāss) pagatavota tūta (turza) ogu lasīšanai
ĶEBURIS žuburots zars
ĶENKURS ķekars
ĶESELE uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkliņš zivju vai vēžu ķeršanai
ĶEZBERE ķiršu koks
ĶĪRMINS čūska kas indīga
LECENE varde
LETENKĀJIS zaķis
LOSS ar dzeltenīgu spalvojumu
MEŠKA lācis, lācene
MIETURIS no egles stumbra ar 4riem zariem gatavots maisāmais
NAĢĒNS vardulēns
NARIS zirga kājas pēdas spilventiņš virs naga
NIEDOLS niedre, niedrājs
NĪTIS aužamo steļļu sastāvdaļa
ODERĒT barot zirgu ar auzām no siles
ORE lieli darba rati ar augstām redeļu malām
PALSS ZIRGS gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu
PAPUVE lauks, ko augsnes uzlabošanai vienu gadu atstāja neapsētu
PATVĀPT nogurt, kļūt gurdenam, miegainam no negulēšanas
PĀRŠIS cūka; sivēns
PELUS pelavas, smalki labības atkritumi
PLESTIĶIS tauriņš
PUCENIS pīlādzis
PUSSUĶIS nenobarota cūka, suķis
PŪRI kvieši
RAĢE ragaina govs
RALODA durvju un logu ailas virsējais guļkoks
RASKRĪTE apaļlapu rasene
RAUDAIS ruds, sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs
REPIS tabakas maks, pagatavots no ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa; repī dažkārt glabāja arī šķiltavas
RIESTS rāpuļu, putnu, zīdītāju vairošanās laiks, “pavasaris”
RIPAINIS dābolains zirgs ar ieapaļiem, gaišākiem plankumiem, arī labi barots zirgs
ROGA vārpa (parasti izkulta)
RUMAKS ērzelis, vezumnieku zirgs
SALNIS zirgs, kam sarkanam vai melnam pamatapmatojumam piejaukts balts apmatojums
SĒKS nopļauta zaļbarība lopiem
SIETALS barojama cūka, baroklis
SILKŠI aizjūga piederums; saku daļa: mīksta auduma vai pinuma paliekamais zirgam zem sakām
SIVĒNĪCA sivēnmāte
SMALCE atauga; jaunu kociņu mežs
SMERDE smirdoša maita, ēsma vēžiem
SPĪGA no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra darināta stabule
SPRŪTE/SPRŪTA kālis
STAKLE divos žuburos sazarojis stumbrs vai koka zars
STEDELE/STADULA stallis vai nojume pie kroga, kur iebrauc zirgus, novieto pajūgus
SUVĒNI sivēni
SVAMPIS resns, neveikls dzīvnieks
SVIĻI mazi, sausi, ātri degoši egļu žagari
ŠĶETRA tieva klūga
ŠĶIETA no metāla vai niedru stabiņiem pagatavots ķemmveidīgs rāmis stellēs
TIRKŠĻI āmuļi; (lietuviski Tirkšļai) Pusparazītisks augs ar zaļām lapām, sīkiem ziediem un baltām ogām. Latvijā kopš 1844.-46. gadu konstatēts Baltais Āmulis galvenokārt Latvijas DA un DR daļā (ap Liepāju, Rucavu).Parazitē uz liepām, apsēm, kļavām, pīlādžiem, vītoliem, ābelēm. Iet bojā pēc saimniekkoku izciršanas
TOLE govs bez ragiem
TRUSLS ūdensaugs
TVĀPSNA ļoti noguris, novārdzis
URVA koka ierīce govs piesiešanai, lai neļautu govs saitei samesties (apm. 2 pēdas (60 cm) garš, ovāls saites vidū iestatīts dēlītis ar caurumiem katrā galā, kur saite ar mezglu gala brīvi griezās)
UZKALA ragavu daļa, kas savieno vienas ragavas puses mietnes; ragavu sānkoks
UZKĀRTĀT otrreiz uzart
VAMBĀLES vaboles
VECĀ KUDLA savēlušās spalvas, pinkas
ZALA govs, gaiši brūna, gaiši sarkana Latvijas brūnā
ZAĻPLAUKA vārpas augšanas, briešanas laikā
ZĀRDS sastatnis uz lauka labības, arī siena (īpaši āboliņa) sakraušanai un žāvēšanai
ZVENĢELIS zirga aizjūga elements- koka pusloks starp zirga siksnām abās pusēs- priekšā velkamajam
ŽAIGA žagars, vica
ŽEBEKLIS sazarojis zars
ŽLŪĢE/SLŪĢE ciesa, virza
ŽMOGUS cilvēks (lietuviski)
APGALĒT pieveikt, pievārēt
APKAMPTIES atjēgties, attapties
APKRITINĀT apgāzt
APKŪLAS/APKŪLĪBAS visa labība nokulta
APLOKAINIS aplinkus
APSTĀJI apstāšanās, stāvēšanas niķis
APŽERGUS jāteniski
ATĢĒVELĒTIES atjēgties
ATKAUT atņemt
ATSLUDĒT izplatīties, atnākt
ATSPĒT varēt, spēt; sauc neatspēdama – cik varēdama, cik spēdama
ATSTĀTIES nobeigties, nosprāgt
ATTIKTIES gadīties
ATŪKŠĶĒŠANA atsaukšanās
ATVAŽOT atbraukt; (lietuviešu važioti)
BIŠĶI mazliet
BIZINĒ bizo, bez redzamas jēgas kaut kur skraida.
BLENDĒT skatīties
BLEZDERĒT nenopietna attieksme par virsu
BRAMMĒT lamāt, rāt
BRAUC SĒRSĪBĀS brauc ciemos
BRUZDĒT dārdēt, grabēt, ar troksni sisties
BULDURĒT dauzīt, rībināt
BŪROS IET iet baros, pulciņos
CIETS DARBS smags darbs
CĪSTIES censties
ČALADĪT čalot
ČUNČINĀT rikšot, skriet
ČŪRENISKI četrrāpus
DAŽUR dažviet
DĒDINĀŠANA vedināšana, novietošana dēt kādā noteiktā vietā
DĒTIES palikt, glābties, rast patvērumu
DIBENĒT izzināt, izvaicāt
DINGT savaldīties, nomierināties
DIRBIENS pēriens
DIRBT sist, pērt; (lietuviešu Dirbti)
DREŽ UGUNI degt, iedegt uguni
DUSINĀT atpūtināt
DZENĒT darināt koku, kalt
EIDODAMIES šūpodamies, svārstīdamies
ELST pūst (elst uguni)
GALOTIES nomocīties, nopūlēties
GAUST apsūdzēt, kaut ko nepatiesu apgalvot
GLAMSTĪTIES runāt aplinkus
GREZOT draudēt
GUMBĀT smagnēji, neveikli iet
IEGĀDĀTIES atcerēties, atminēties, ieminēties
IEKAPĀT izpērt, iedīdīt
IEMIETIES iedzīties
IEŠUST iesilt
IETAPINĀT aizdot
IEVĒRST iebērt, iegāzt
IEVILKT UGUNI iededzināt uguni
IEŽIBT iešķilt, iededzināt
IZBALSOT izsūtīt
IZDZIRST izdzirdēt; (lietuviešu Ižgirsti)
IZGOBĪT izlocīt
IZGRĀVĒT izgrāvot
IZGRUMĪT izņurcīt, izkustināt
IZIET NIEKĀ izniekoties
IZĶĪCKĀT aplaupīt, izpostīt
IZLENKT izvēlēties, atrast
IZPĻERKĀT izšķērdēt
IZVAĻĶĀŠANĀS klaiņošana
IZVIETĒT izsutināt
IZVIRST kļūt, pārvērsties, izveidoties
IZŽĀGSTĪTIES izžāvāties, izstaipīties
JAUST atcerēties, zināt
JEMT Ņemt
JŪKOTIES jokoties, līksmot
JŪKSTĒTIES līksmoties, plosīties, trakot
KAVĀTIES sargāties
KAZOT sist, pērt
KĀJIENĀ BŪT būt nomodā, negulēt
KĀJUMIS kājām
KĀRNĒT uz kaut ko kāri lūkoties
KLAIDU patvaļīgā kustībā
KLASTĪT šķirstīt
KLĀŅOTIES locīties, gāzelēties
KLIEST kaisīt, kliedēt
KOPENĒTIES saieties, būt tuvās attiecībās
KRĒNĒT būt bezdarbīgam, dīkam
KUDĒT kutēt
KUNKUROST dungot, murmināt
KUPOT mest kaudzē
ĶEKOTIES aušoties, blēņoties
ĶIĻĶENISKI guļus veļoties, plakaniski
ĶIRMĒT kvernēt
ĶUIDĪT bagātīgi dot
LANGĀT lamāt, apsaukāt
LĒLĒT saukt, aicināt
LIDERĪGS mazliet pa gaisu, nenopietns
LIERĒT pastaigāties, klejot
LIPĪT skriet, ātri iet
ĻURKSTĒT pa tukšo runāt
MĀNĒT pelt, paļāt
MITENISKI krustām, krusteniski
MITOŠANA maiņa, mainīšana
MUDOT murmināt, kaut ko neskaidru runāt
MUITIES pa tukšo strādāt
NESUNTULIS kaut kas nevaldāms, trakulīgs, mežonīgs
NIEKOT nicināt, nievāt
NĪCĀM lejup (es ar tevi nīcām nelaižos)
NĪKTIES/ KRANĪTIES uzmākties
NOBRIEST nožūt
NOCELTIES pārskatīties, kļūdīties, maldīties
NOGALOTIES nomirt, nobeigties
NOGODĒT novākt, nokopt
NOKALBĪT uzrunāt, noskaitīt; (lietuviski. Kalbinti)
NOKĀRST nodzīvot; (lietuviski. Nukaršti)
NOKLIEST noklāt
NOĶUBT noliekties, nolīkt
NOLĒKTIES atgadīties
NOPLICĪT noplicināt
NOPRALLĒT izšķiest
NOSTĒRSTĒT nopērt
NOSUŅĶET izrāt, izbārt
NOSŪPĒT kļūt netīram
ORĒT vest ar ori
PADZENĒT darināt, izcirst
PAJOLIS mazliet tāds neriktīgs
PAJUKU, PAJUKĀM jaukti kopā
PAKACĒTIES ar pūlēm pasniegties
PAMUITIES paklaiņot
PASNĀBĒT pasnaust
PASVĒRT ar sviru mazliet pacelt
PATAPU TURĒT būt brīvam, neaizņemtam darbā
PATEIKĀT minēt, pasacīt, bilst; (lietuviski Pateikti)
PAVĪKT paveikties, izdoties
PĀPINĀT lutināt, lolot
PĀRMAŠĀT pārmest
PĀRTIEŠUS tieši pāri šķēršļiem
PĀTĒT saudzēt, sargāt
PELNS peļņa, ieguvums
PIEVĪZĒT nomelnot, apmelot
PLAUDENISKI garšļaukus
PLUKT vārot kļūt mīkstam
PLUZGINĀTIES viegli plivināties
PĻETERĒT tukši runāt
POST POSUMU līst līdumu
PRĀSOT gludināt veļu
PRĀVĪTIES tiesāties, pŗāvoties
PROMENĀDE pastaiga
PUMPINĀT murmināt, purpināt
PŪDELĒT kļūdīties
RAKSTĪT šūt, veidojot ornamentu, rakstu
RĀPAČO PROJĀM rāpo
RĀT, REDZINĀT skubināt, mudināt pie darba
RĒDĪT rāt, bārt, lamāt
RĒKOT domāt
RĒNOT retināt
SADINGT sastingt
SADRAPĀT saberzt
SAGALĒT piedzīvot, pieredzēt
SAMURZĪT saberzēt, saspaidīt
SANĪKT sanīsties, sanaidoties
SAREPĒT sacietēt
SARINKT savākt, salasīt; (lietuviski Rinkti)
SARUMBĒTIES sadzīt
SASEKT sadzīt
SATRUKT satrūkties
SAVIETĒT sakaltēt, sažāvēt
SKARST irst, šķīst
SKULBINĀT zvanīt, skanēt
SMĒLIENS sitiens
SPRENGT spīlēt, iespīlēt, ieķīlēt
STIPT sastingt, kļūt stīvam
SUINĪTIES uzbāzties, nedot mieru
SUITUMIS bagātīgi
SUKĀT dauzīt, pērt
SUKSNĪT skaļi, dzirdami zīst
SŪPSTĪTIES sūkstīties, gausties
SVAJĀT tukši runāt
SVARUPS kaut kas svēts
SVEBES pēriens
ŠĒRGĀT izšķērdēt
ŠĶĀRDĪTIES enerģiski spārdīties
ŠĶĀRDĪTIES enerģiski, nevaldāmi mīdīties
ŠĶETĒŠANĀS trokšņošana, lamāšanās
ŠUST trakot, ālēties, plosīties, jokoties
TĀPUĻOT atdarināt
TEPT ziest
TĒRGĀTIES tērzēt
TILINĀT trillināt, vīterot
TIMERĒT kliegt
TINGALĀJAS karājas
TRENĒT trūdēt, trunēt, pūt
TRIKŠINĀTIES skopoties, taupīt
UZDRICELĒTIES uzkāpt
UZKLIDINĀT uzkaisīt, uzbērt
UZMAUKT aizbraukt
UZPRASĪT pajautāt
UZRIETĒT uzplaukt, uzziedēt
UZVAĻĀT pieveikt
VAIKĀT dzenāt, vajāt; (lietuviski vaikyti)
VAĻĀT valdīt, savaldīt
VAĻU TURĒT būt brīvam, neaizņemtam darbā
VAMPSLĀT suns rej akurāt nevietā
VATAĻOTIES rāpot
VEST RIESTU riestot
VĒKŠĒT kliegt, skaļi raudāt
VĒRSTIES krist, gāzties
VIENBRIDU lēni, solos
VIKOTIES enerģiski, intensīvi darboties
VĪKT izdoties, sekmēties, veikties
ZADINĀT aprunāt, pelt, ķircināt
ZĀRDOT kraut zārdos
ŽAUDĒTIES žāvēties
ŽIBSTĒT spīdēt
CĒLĪBAS atalgojums
DAJOTIES ļodzīties, šūpoties, līgoties
DĀTALA dāvana
DIEVU DĒLI čigāni
DRASĒT braši (arī dziedot) soļot, jāt
DZEDZIEDAS vecaines, atmatas, noras
GAVILĒT dziedāt ar izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās
GODI godības, svētki
IEDAŽA ieraža, iedvesma
JĀTRAMDA velti jātraucē
JORĒNI Jurģi
KŪJNIEKS nelūgts viesis, parasti masku tērpā
ĶEKATAS masku gājiens no mājas uz māju ar apdziedāšanos un dažādām izrīcībām
LAIKMETI svētki, svētku reizes
LIECĪBAS apkārtējās klaušas
LĪGOT dziedāt
RIPAS SIŠANA/KAUŠANA sena pusaudžu spēle ripas sišanā un atsišanā ar koka sitamiem
RITINĀT velt (druvā auzas vai mieži ritināmi)
SŪDU KĀZAS mēslu vešanas talka
ŠĻŪCIS valsis
TRAIROT trallināt
TRIKOT dziedāt
TRIMPUS dzīru dievs
UZŠĶINĶĀT uzdāvināt par velti dot
VAGABUNDS klaidonis
VĀRAVUS ĻAUDIS čigāni
VIEGLES lidojošas, klīstošas raganas, spīganas, burves
ZAVATAS/SAVATAS burvības, buršana
ZINTE māņi, māka burt
AILE rinda, eja
APVEST vedot (piemēram, mēslus) apklāt kādu platību
BANDA kalpu alga feodālisma laikā Latvijā; apstrādāšanai ierādīts zemes gabals
BLEZDERIS tāds, pa virsu visam.. nu plainis apmēram
CĒLIENS brīdis, laika mērs no ēdienreizes līdz ēdienreizei
CUNIS gabals
ČARKA tilpuma vienība šķidruma mērīšanai
IELA eja, taka
JUK ja, tomēr, taču, jel
KAROGS pulks, bars
KLEJA klaidonis
KUPAČA kupica
KVARTS ceturtdaļa no simta
KVINTA piektā klase
LASTS (vācu die Last) veca tilpuma vai masas mērvienība
LEVIZERIS mērnieks
LOMA laika sprīdis
MĒRA PUĶES pelašķi Kurzemē
MĒRCEKLIS kaut kas smags, izmērcēts
PAKOPUS samērā tuvu
PIELĪKT derēt, būt piemērotam
PRĪMANIS pirmās klases (prīmas) audzēknis
PUŠPŪRE puspūrs
SPAILE vāls
SPAILS zvejas piederumu kopums
STIMBEŅI stumbeņi; aplauzti koka gabali
ŠAUTRUS VILKT sacensties, pretiniekam atsperoties vienam pret otra kājām un turoties pie koka, kamēr viens pievelk otru sev klāt
ŠPETNS nejauks, nikns, skarbs
TAM TIKRAM piemēroti, atbilstoši mērķim; (liet. Tam tikras)
TĀRMASAS tenkas, pļāpas, baumas
VANTINĀTIES bezdarbībā, bezmērķīgi pavadīt laiku
VĒZA gara rinda
VIRĢELE bars, pulks
ŽĻUGA liela masa, daudzums
BENE ej bene, tu jau zini kur..
ENCĪGS Kas tas ir, vai vispār ir(?)
ERTĪGS vai tas tas pats?
ĢELD noder
IJĀ jā
JUKLS haotisks
KURŠ TA’ kurš tad
LISTENS pārpilns
LON/LONĒ pieklājas, der
NELON nevajag
NEMAĢ nemaz
NEMAĢ Nemaz
NEVĪŽĀ nevīžo
NOTUĻIS sāņus, savrup
PĒDIS pēc tam, vēlāk
ŠĻŪKU slikti
ŠTIMMĒ sapasē
TAKŠU taču
TALE tad
VĒRTENI kārtīgi, pa īstam
VIEDĒJAMS nojaušams, redzams
VISTĪM visvairāk, sevišķi, īpaši
ŽEME zeme (liet. val.)
āboliņš AMOLS
adāmadatas VIRBI
agrā pavasarī cirpta aitas vilna; arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs – no tādas sīkas un mazāk vērtīgas vilnas vērpto dziju parasti lietoja zeķu adīšanai;(lietuviski Nuobara) NOBARA
airu tapas laivas malā, starp kurām liek airus; (lietuviski dulia) DUĻNI
aizaugums KUITI
aizbraukt UZMAUKT
aizdarīt ar aizšaujamu koka bultu (Grīzekli) AIZGRĪZĒT
aizdot IETAPINĀT
aizdusa, dilonis DUSULIS
aizgādnība, aizstāvība DINGSMA
aizgalds; (liet. Gardas) GARDA/GĀRDS
aizjūga piederums RĪKI/SAKAS/SLEJAS
aizjūga piederums; saku daļa: mīksta auduma vai pinuma paliekamais zirgam zem sakām SILKŠI
aizsmacis cilvēks, pļāpa GVERZDIS
akls, neredzīgs ŠTULBS
aleja, ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem GATUVE/GATVE
Alsungas (Alšvangas) novada iedzīvotāji SUITI
amatnieku darbarīks: pagara, asa metāla plāksne ar rokturiem abos galos kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai SLĪMESTS
āmuļi; (liet. Tirkšļai) Pusparazītisks augs ar zaļām lapām, sīkiem ziediem un baltām ogām. Latvijā kopš 1844.-46. gadu konstatēts Baltais Āmulis galvenokārt Latvijas DA un DR daļā (ap Liepāju, Rucavu).Parazitē uz liepām, apsēm, kļavām, pīlādžiem, vītoliem, ābelēm. Iet bojā pēc saimniekkoku izciršanas TIRKŠĻI
apakšbikses APAKŠIŅAS
apaļa koka tvertne TĪNE
apaļlapu rasene RASKRĪTE
apdarināts koka zars; meija – nocirsts neliels zaļojošs lapu koks vai tā zars, piemēram, telpu rotāšanai DZENOLA
apgaismošanas ierīce, padziļinājums mūra sienā, kurā kūra uguni telpas apgaismošanai (mazliet līdzīgs tagadējam kamīnam) RŪĶIS
apgāzt APKRITINĀT
apglazēt APVĀPĒT
apģērba apmales rotājums RĪDZE
apkalpot NOPUIŠOT
apkārtceļojošs muzikants PRĀĢERIS
apkārtējās klaušas LIECĪBAS
apkārtne APTUVIENA
aplaistīšana ar ūdeni. LIET
aplaupīt, izpostīt IZĶĪCKĀT
aplinkus APLOKAINIS
aploks pie kūts sienas vai kūts tuvumā LAIDARS
apmale PASTOTE
aprunāt, pelt, ķircināt ZADINĀT
apstāšanās, stāvēšanas niķis APSTĀJI
apstāvēšana jeb nomodā pavadīšana pie mirušā nakti pirms apbedīšanas VĀĶĒŠANA
apstrādāt graudus tā, lai rastos balti, smalki milti BĪDELĒT
apsūdzēt, kaut ko nepatiesu apgalvot GAUST
apsūdzēt, žēloties APGAUDĒT
apvidus APVĒRA
apvidus, vieta VIDUCIS
ar akmeņiem vai ķieģeļiem klāts neliels laukums ārdurvju priekšā BRUĢĪTIS
ar darvu pildīts trauks, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī PŪDELE
ar daudz darbiem, pienākumiem saistīta steiga ATVICE
ar dūņām vai dubļiem pildīts PIEZEMDĒJIS
ar dzeltenīgu spalvojumu LOSS
ar nepatiku, negribīgi AR ATKARU KAULIEM
ar olu dzeltenumu, pienu, cukuru un garšvielām sakarsēts alus SILTALUS
ar pūlēm pasniegties PAKACĒTIES
ar sviru mazliet pacelt PASVĒRT
ārišķīgs, piedauzīgs, ākstīgs ĀRĪGS
asināt izkapti BRUCINĀT
asmens ĢELZIS
ass vējš ĪLIŅŠ
astri; ašķu siets, smalka pinuma siets AŠĶI
atalgojums CĒLĪBAS
atauga; jaunu kociņu mežs SMALCE
atbirumi ČANČI
atbraukt; (lietuviešu važioti) ATVAŽOT
atcerēties, atminēties, ieminēties IEGĀDĀTIES
atcerēties, zināt JAUST
atdarināt TĀPUĻOT
atgadīties NOLĒKTIES
atģērbties, noņemt kaut ko NOŅEMTIES
atjēdzies ATSAĢĒVELĒJIES
atjēgties ATĢĒVELĒTIES
atjēgties, attapties APKAMPTIES
atlīdzināt, maksāt LĪDZINĀT
atmaksa ATDOŠA
atmata NOTARA
atmodies NOBUDIS
atņemt ATKAUT
atpūtināt DUSINĀT
ātra, veikla ŠUKLA
atsaite, saite, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi ATSĀNE
atsaukšanās ATŪKŠĶĒŠANA
atspole (stellēs) ŠAUTUVE
attālāks radinieks APRADS
audums no linu, pakulu, kaņepāju, kokvilnas šķiedrām NĀTNS
audums, kura velki ir nātni, bet audi – vilnas PUSVADMALA
audžumeita AUĢĪTE
augonis pirkstā ap nagu APKĀRTTECIS
augsti, dižciltīgi viesi AUGŠĶI
augstu sacelt apģērbu SABRACĒTIES
augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku, kurā glabāja galvenokārt krējumu. Bija arī SVIESTA ĶĒRNE, kurā kūla sviestu, tai apakšā bija izurbts ar tapu aizbāžams caurums sūkalu vai paniņu notecināšanai. ĶĒRNE
augšdelms DILBA
auss apakšējā daļa (ļipiņa) GRĪBA
aušoties, blēņoties ĶEKOTIES
aužamās stelles STAKLES
aužamie stāvi, stelles KANGAS
aužamo steļļu sastāvdaļa NĪTIS
avenes AVIEKŠŅAS
avotiem bagāts apvidus AVOTIENS
bagātīgi SUITUMIS
bagātīgi dot ĶUIDĪT
balināšanai izklāts audekls AUDEKLA SLEJA
baloža krāsā, zilgans BALODAINS
barojama cūka, baroklis SIETALS
barot zirgu ar auzām no siles ODERĒT
bars, pulks VIRĢELE
Bātas pagasta (Vaiņode) iedzīvotājs BĀTINIEKS
bedre hm- vai tik uz ceļa vai upē ar? DUMBĒRIS
bērnība, mazotne MAZIENA
bērns KNAPĀTS
bērns, kuru kūmas ved kristīt PĀDE
bērns, zēns ZVEŅĢIS
bezdarbībā, bezmērķīgi pavadīt laiku VANTINĀTIES
biedrs BENDRS
biešu lapu zupa ŠAUTS
bieza maizes šķēle ŅUKA
biezas, parasti nolāpītas bikses LĀCENES
biezi saģērbties; satīties SUBUĢENĒTIES
biezi saģērbusies, satinusies sieviete BUĢENE
biezoknis BIEZIENS
biezoknis KUITENIS
Biezs puķu krūms, tā pieaudzis, ka dobē vairs nav vietas ĶOSIS
bikses ĶELNAS
bizo, bez redzamas jēgas kaut kur skraida. BIZINĒ
blīva, cieta zeme, kas nelaiž cauri ūdeni (blīvs, ciets merģeļa māls) PLIENS
blīvas zemes pikas, velēnas arumā CILAS
bļoda; parasti apaļš, neliels koka vai māla trauks SKUTULS
brālēns, mātes brāļadēls BRĀLNIEKS
brālēns, tēva māsasdēls MĀSNIEKS
brāļa sieva BRĀLAITENE
brāļasieva MĀRŠA
brandvīns, degvīns BRANDAVS
braši (arī dziedot) soļot, jāt DRASĒT
brauc ciemos BRAUC SĒRSĪBĀS
brīdis, laika mērs no ēdienreizes līdz ēdienreizei CĒLIENS
briesmonis, biedēklis BAIGA
brūngani dzeltens, oranži dzeltens URDAINS
bumbiere, parasti nepotēta KRAUSIS
bundža SKRĪNA
burvības, buršana ZAVATAS/SAVATAS
būt bezdarbīgam, dīkam KRĒNĒT
būt brīvam, neaizņemtam darbā PATAPU TURĒT
būt brīvam, neaizņemtam darbā VAĻU TURĒT
būt nomodā, negulēt KĀJIENĀ BŪT
būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam; iedzimt ATSDOTIES
cēlies no trūcīgas dzimtas vai zemākas kārtas MAZS CĒLUMS
censties CĪSTIES
ceturtdaļa no simta KVARTS
cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkodu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu MAGARIČAS
ciesa, virza ŽLŪĢE/SLŪĢE
cieši sapīts no stāvus saspraustām līkstēm vai apdarinātiem egļu zariem, pamīšus apliecot tās ap trijām līmeniskām kārtīm. Kurzemei raksturīgie riķu zogi sargāja dārzu no ganāmpulka, cūkām, mājputniem RIĶU ŽOGS
cietums TIMBA
cilvēks (lietuviski) ŽMOGUS
cilvēks ar līkām, greizām kājām KLEŠKĀJIS
cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu dedzināšanu DEĢIS
cilvēks, kas ugunsgrēkā zaudējis māju, mantu PADEGULIS
cūka; sivēns PĀRŠIS
čalot ČALADĪT
četrrāpus ČŪRENISKI
četrrāpus KRUPISKI
čiekurs CIEKURZNIS
čigāni DIEVU DĒLI
čigāni VĀRAVUS ĻAUDIS
čurkste ČURKSLIS
čūska indīga ĶĪRMINS
dābolains zirgs ar ieapaļiem, gaišākiem plankumiem, arī labi barots zirgs RIPAINIS
darbarīki RIEČI
darbarīks smagumu celšanai (galvenokārt spaiņu) – pār pleciem liekams koks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi NĒŠI
dārdēt, grabēt, ar troksni sisties BRUZDĒT
darināt koku, kalt DZENĒT
darināt, izcirst PADZENĒT
daudzgadīgi lakstaugi ar gludu stiebru un sīkiem ziediem DOŅAS, DOŅI
dauzīt, pērt SUKĀT
dauzīt, rībināt BULDURĒT
dāvana DĀTALA
dažviet DAŽUR
degt, iedegt uguni DREŽ UGUNI
derēt, būt piemērotam PIELĪKT
derīgs DERENS
dienvidaustrumu vējš ĀZENIS
dienvidrietumu vējš SAKSENIS
dievbijīgs DIEVĀJS
dīsele ratiem TREILIS
divos žuburos sazarojis stumbrs vai koka zars STAKLE
domājams, gārgale, pīlei līdzīgs ūdensputns KĀRKAULIS
domāt RĒKOT
draudēt GREZOT
drukns, plecīgs jauneklis; nerātns puisis BURKA
drumslas PĪTES
drumstalas, lauskas LUPAS
dumiķis, muļķis NIEĶIS
dungot, murmināt KUNKUROST
dūņains, dubļains DUMBLAIŅŠ
durvju stendere STUMBURS
durvju un logu ailas virsējais guļkoks RALODA
durvju vira jeb eņģe PAKARE
dusmas PĪKAS
dusmīgi, pikti, bargi BĻAURI
dusmoties, skaisties SIRSTIES
dzelme, dziļums ŠITAVA
dzeltens; vaska, medus krāsā VASKAINS
dzelzs šķirne, ko var kalt METEKLA DZELZS
dzemdības TINĪBAS
dzenāt, vajāt;(liet. vaikyti) VAIKĀT
dzērajs (liet. Girtas – piedzēries cilvēks) ĢIRULIS
dzēriens; raudzēts dzēriens DZĒRSIS
dziedāt LĪGOT
dziedāt TRIKOT
dziedāt ar izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās GAVILĒT
dziļš (lietuviski Pelke- purvs) PEKLS
dziļš miegs MIEGA MĀLIS
dzirnavas KLIKATAS
dzīru dievs TRIMPUS
dzīves apnikums, dvēseles stāvoklis sevis preparēšanai PĻECKUMS
džemperis, bieza adījuma, ar augstu, slēgtu apkakli KAMZOLIS
ēdiens, ko ēd pēc brokastīm (parasti ceļa uz lauka); ēdienreize starp brokastīm un pusdienām PABROKASTS
ej bene, tu jau zini kur.. BENE
eja, taka IELA
ēkas pamats PAVIĻA
enerģiski spārdīties ŠĶĀRDĪTIES
enerģiski, intensīvi darboties VIKOTIES
enerģiski, nevaldāmi mīdīties ŠĶĀRDĪTIES
ērzelis, vezumnieku zirgs RUMAKS
ēst negausīgi ŠĶORĒT iekšā
februāris METEŅA MĒNESIS
gabals CUNIS
gadījuma darbu strādnieks ROKPELNIS
gadīties ATTIKTIES
gadskārtas KOKA DREBES
gaiņāties, atgaiņāties DZĪDINĀTIES
gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu PALSS ZIRGS
galva, galvaskauss KRAMS
galvas lakatiņš DRĀNA
gara rinda VĒZA
gara zāle, zāles ciņi CĒRPI
gardēdis STAĻĢIS
garš cilvēks TILLIS
garš, plats virssvārks, garš mētelis ar lielu apkakli; vecas virsdrēbes PALTRAKS
garšļaukus PLAUDENISKI
garšs, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai. LĪSTE/LĪKSTS
garšs, šaurs balkons virs sānjomiem vai priekšhalles (parasti baznīcā); izšķir ērģeļu luktu un dziedātāju luktu LUKTA
gatavoties, kārtoties RIEDĪTIES
gatavs, gribošs, ātrs LĒKANS
glazūra māla vai dzelzs traukam VĀPE
gludināt veļu PRĀSOT
godības, svētki GODI
govs bez ragiem TOLE
govs vai aita, kurai nav teļa vai jēru ĀLAVA
govs, gaiši brūna, gaiši sarkana Latvijas brūnā ZALA
griezīgas, durošas sāpes krūtīs, sānos vai vēderā CAURĀJS
grods, stingri savērpts, savīts GRĪZNS
gruži Saldus pusē ČUŽAS
guļas vieta ATGULTNE
guļus veļoties, plakaniski ĶIĻĶENISKI
guļvieta, gulta LAGAČA
gurns, gūža; (lietuviski Šlaunis) SLAUNA
haotisks JUKLS
harmonikas PLĒŠIŅAS
iebērt, iegāzt IEVĒRST
iebūvieši IEBUJIEŠI
iededzināt uguni IEVILKT UGUNI
iedoma, untums, kaprīze GRĪZULIS
iedzert, dzert IESVIĶOT
iedzīties IEMIETIES
iedzīvojies IEPAURĒJIES
iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai ĶIMENE
ieleja IEGORE
ielīkuši pleci IEGORAIŅI PLECI
iemiesojums, simbols IETĒLS
ieplaka, laukums LĀMA
ieraža, iedvesma IEDAŽA
ierīce durvju aiztaisīšanai KLABATA
iesilt IEŠUST
iešķilt, iededzināt IEŽIBT
iet baros, pulciņos BŪROS IET
iet tā, ka apģērbs plandās PUDU PUDUMIS
iet uzmanīgi, maziem soļiem LIPINĀTIES
ievietot, sabāzt labību rijā viena kūluma reizei SĒRT
iezils, nespodrs, nenoteiktas krāsas BLĀVS
īgņa RUPŪZNIS
īgņoties, pukoties GUĢOTIES
ilgstoši līt ŽŪRĀT
īpašs ĪBERĪGS
irst, šķīst SKARST
izdoties, sekmēties, veikties VĪKT
izdzirdēt; (lietuviešu Ižgirsti) IZDZIRST
izgrāvot IZGRĀVĒT
izjukt šuvumam,vīlei APRIST
izkapts kāts LĪKSTE
izkulta, nevētīta labība; guļ kā kulsmā – guļ kūtī, kurā ir daudz pakaišu KULSMA
izlaidīga sieviete MAČKA
izlaidīgi guļoša sieviete (gul kā atgāzenes, plikas slaunas atsviedušas) ATGĀZENE
izlocīt IZGOBĪT
izlutināties, pierast pie labas dzīves, grezni dzīvot, slinkot IZPEIKT
iznesīgs MENDŽĪGS
Iznesīgs ŠTREMS
izniekoties IZIET NIEKĀ
izņurcīt, izkustināt IZGRUMĪT
izpērt, iedīdīt IEKAPĀT
paraža pavasarī, laižot pirmoreiz lopus ganībās, lai govis dotu daudz piena; tad ar ūdeni aplaista ganu meitas, arī saimnieci, bet vakarā saimei dot labākas vakariņas. Rumulējas, citos gadījumos – rumulē pirmo labības sējēju. RUMULĒŠANĀS
izplatīties, atnākt ATSLUDĒT
izrāt, izbārt NOSUŅĶET
izsauksmes vārds, izsaka prieku, apbrīnu VAILE
izstīdzējis cilvēks ŽĀRGA/ ŽĀRGS
izsutināt IZVIETĒT
izsūtīt IZBALSOT
izšķērdēt IZPĻERKĀT
izšķērdēt ŠĒRGĀT
izšķiest NOPRALLĒT
izvairīties IZLAICĪTIES
izveicība, izmanība, prasme IEPRĀTĪBA
izvēlēties, atrast IZLENKT
izzināt, izvaicāt DIBENĒT
izžāvāties, izstaipīties IZŽĀGSTĪTIES
jā IJĀ
ja, tomēr, taču, jel JUK
jāteniski APŽERGUS
jaukti kopā PAJUKU, PAJUKĀM
jokdari SUSTENIEKI
jokdaris JOKDIRBIS
jokoties, līksmot JŪKOTIES
josta mēteļa mugurpusē BALZIENS
jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā; reidā noenkurojas kuģi REIDS
Jurģi JORĒNI
kadiķis KADEĢIS
kaiju tā Nīcā sauc KNIEVS
kaisīt, kliedēt KLIEST
kaitināt ĶIZINĀT
kāja, liels STRIENA
kājām KĀJUMIS
kājas ĻEMPAS
kājas potīte, kaulu izvirzījums locītavu vietā KRUMSLIS
kālis SPRŪTE/SPRŪTA
kalpu alga feodālisma laikā Latvijā; apstrādāšanai ierādīts zemes gabals BANDA
kaļķakmens vai dolomīts, dolomīta iezis, kas sastopams Kurzemē PLIENAKMENS
karājas TINGALĀJAS
karsti pelni, kur ir dzirkstis un pa sarkanai oglītei SPRUKSTIS
kārtīgi, pa īstam VĒRTENI
kārtis, ar kurām nostiprināts vezums RATU KOKI
kārts LAKTA
kartupeļi RĀCEŅI
kartupeļi RĀCIŅI
kartupeļi laksti biešu neēdamas lapas, pupu stiebri KAŅĶI
kartupeļu rokamais ĶEBEKLIS
kartupeļu rokamais ĶEBEKLIS
kārumnieks, lepns STALGS
kas tas ir, vai vispār ir(?) ENCĪGS
kaudze KOPA
kaudze TUPESIS
kaudze, guba, gūzma KUPA
kauss (vācu Seidel) ZEIDELE
kaut kas nevaldāms, trakulīgs, mežonīgs NESUNTULIS
kaut kas smags, izmērcēts MĒRCEKLIS
kaut kas svēts SVARUPS
kaut ko smagu ar sviru celt SVĪRĒT
kavēklis, šķērslis; atrunāšanās, iegansts AIZGAITE
kāzu tradīcija: simboliska līgavas uzņemšana sievu kārtā, noņemot vainagu un uzliekot sievas galvassegu MIČOŠANA
kāzu viesi, līgavas radinieki, draugi, paziņas PANĀKSNIEKI
klaidonis KLEJA
klaidonis VAGABUNDS
klaigāt (parasti par zosīm) KLĒGĀT
klaiņošana IZVAĻĶĀŠANĀS
klaipa gals KNIBIS
klejotājs, sirotājs PASAULES SIRA
klepus, saaukstēšanās GŖŪTUMI
klētnieks, klēts pārzinis KLĒTSMEIRIS
kliegt TIMERĒT
kliegt, skaļi raudāt VĒKŠĒT
klucītis, rokturis KLUĢIS
kļūdīties PŪDELĒT
kļūt netīram NOSŪPĒT
kļūt, pārvērsties, izveidoties IZVIRST
kņada, troksnis, tracis JŪKSTE
koka (parasti liepas) miza KRIJS
koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja trokšņa radīšanai, respektīvi, signalizācijai – ugunsgrēka izziņošanai, kā arī ganu un lauku darbinieku sasaukšanai mājās. Klabatas parasti pakarināja pie vārtiem. KLABEKLIS/KLABATA
koka ierīce govs piesiešanai, lai neļautu govs saitei samesties (apm. 2 pēdas (60 cm) garš, ovāls saites vidū iestatīts dēlītis ar caurumiem katrā galā, kur saite ar mezglu gala brīvi griezās) URVA
koka miza, kas plēsta no augošas liepas vai egles LUBA
koka spieķis ĶEĢIS
koka trauks ar saiti, kurā nes strādniekiem uz lauka šķidru ēdienu DRUVNESIS
krājumam, rezervei ATSARGAM TURĒT
krājums, rezerve PADOMS
krāsa PLAUKA
krāsns, pavarda bikstāmais koks BĪSTĀKLIS/BĪŠĶIS
krasts, krastmala, stāva mala KRAUTS
kraut zārdos ZĀRDOT
krejot, smalstīt krējumu nostādinātam pienam no virsas KRIET
krējums KREIMS
krējums KRIENS
krelles ZĪĻOTNE
krēpes KRĒTES
krietns, vērtīgs VĒRTENS
krist, gāzties VĒRSTIES
kristības KRUSTABAS
krogs ŠEŅĶIS
krupis DEPIS
krustām, krusteniski MITENISKI
krustmāte vai krusttēvs KŪMA
krusts; (lietuviski kryzius), mākslinieciski apdarināts koka stabs ar nojumi vai koka kastīti ar stikla sienu priekšpusē KRĪŽA
kučiera sēdeklis bez atzveltnes ratu priekšā BUKA
kūdītāja, musinātāja MUSEKLE
kupica KUPAČA
kupls, pinkains ĶERAINS
kurš tad KURŠ TA’
kušķis NOŠĶIS
kutēt KUDĒT
kūtri, laiski iet LUMZĀT
kvernēt ĶIRMĒT
kvieši PŪRI
ķekars ĶENKURS
ķiršu koks ĶEZBERE
labības daudzums, ar ko rija piepildīta SĒRIENS
labības nezāle KOKAĻI
labības, sāls un citu preču liel-noliktava SPĪĶERIS
labvēlība IEREDZE
lācis, lācene MEŠKA
laika sprīdis LOMA
laika vienība, gads; (lietuviski Metas – laiks) METS
laime LUČA
laivu novietne jūrmalā VALGUMS
lamāt, apsaukāt LANGĀT
lamāt, rāt BRAMMĒT
lāstekas ĶEĢELES
lauks, ko augsnes uzlabošanai vienu gadu atstāja neapsētu PAPUVE
lejup (es ar tevi nīcām nelaižos) NĪCĀM
lempīgi, nevīžīgi cilvēki; nabadzīgi cilvēki LUBRAKI
lēni, ar pūlēm pienākt, pietuvoties PIEKLĒŽOT
lēni, solos VIENBRIDU
lente LINTE
lente MATPINE
lepns, iedomīgs GAILESTĪGS
lidojošas, klīstošas raganas, spīganas, burves VIEGLES
liecinieks TAPRINIEKS
liela masa, daudzums ŽĻUGA
liela tele GOTENA, GOTENS
liela, smaga (arī zaraina) runga BOZE
lieli darba rati ar augstām redeļu malām ORE
liels daudzums mālu, dubļu SKRĪNIS
liels lakats, ko sien ap galvu kāzās un citos godos PAMUTENIS
liels, vaļīgs apģērbs PLAŠUKS
liels, vaļīgs, plats apģērbs PLUNCIS
lieta; vecs, nolietots priekšmets RIDA
līgavainis un līgava JAUNIĶIS/JAUNIĶE
līksmoties, nakti neguļot JĀŅOTIES
līksmoties, plosīties, trakot JŪKSTĒTIES
lindraki, brunči ČABRAKI
lindraki, brunči LINDRAKS
līst līdumu POST POSUMU
locītava PANTS
locīties, gāzelēties KLĀŅOTIES
lokans, lunkans LUKNS
loki LAIŠĶI
loze ŽERBIŅŠ
lūku (no augošiem kārkliem vai liepām plēstu mizas slokšņu) vai arī augu tievo daļu pinums MAŠA
lutināt, lolot PĀPINĀT
ļodzīties, šūpoties, līgoties DAJOTIES
ļoti liels koks BRAIKSNA
ļoti noguris, novārdzis TVĀPSNA
ļoti stiprs pērkons GRAUZD PĒRKONS
maiņa, mainīšana MITOŠANA
mājoklis, miteklis MIŠĻA
mākonītis DEBESTIŅA
malkas daudzums, ko vienā reizē liek krāsnī KURSMA
māls, kas satur daudz glūdas, ļoti plastisks pelēkā vai zilganpelēkā krāsā GLŪDAINAIS MĀLS
mantrausis MANTGŪBIS
māņi, māka burt ZINTE
masku gājiens no mājas uz māju ar apdziedāšanos un dažādām izrīcībām ĶEKATAS
matainais staipeknis EŽA CISA
matu cekuls ČEGA
matu celiņš ŠĶĪRIS
maza auguma meitene ZEMBEMBERE
maza meitene NOGAZIŅA
maza pīpe ĶUĻĶIS
maza, plakana pudele SUKTENE
maza, sīka dzīva būtne; mazs, sīks priekšmets KNĒTIŅS
mazais zvans SKULBENIS
mazi, sausi, ātri degoši egļu žagari SVIĻI
mazliet BIŠĶI
mazliet apdarināt PADZENĒT
mazliet kaitina GREMŽ
mazliet neriktīgs PAJOLIS
mazliet pa gaisu, nenopietns LIDERĪGS
mazs MAĢŠ
mazs strautiņš VALKS
meitene MERĢELE
meitene ar cirtainiem vai izpūrušiem matiem CĒRUSĪTE
meitene, kuras valodā izpaužas novadam neparastas īpatnības SPĪŽA
melga PLAINIS
melns ar rūsganu nokrāsu DŪKANS
mērnieks LEVIZERIS
mēslaine, vircas bedre SUSTRĀJS
mēslu vešanas talka SŪDU KĀZAS
mest kaudzē KUPOT
mīdīties, būt nemierīgam, nepacietīgam DĪŽOT
mierīgs, labs laiks LĒNS LAIKS
mierīgs, līdzens, gluds BLAKS
miglains, apmācies, dūmakains, drums SADUSIS
mīkla MĪKNA
mīlināmais vārds meitenei ŅIBRA
miltu piedeva pie lopbarības; (liet. Užmatas – uzmest, uzsviest) UZMATS
minēt, pasacīt, bilst; (lietuviski Pateikti) PATEIKĀT
mitra, purvaina vieta ar melnalkšņiem, bērziem, ošiem LIEKNA
mizot vārītus kartupeļus LAUPĪT RĀCIŅUS
mizota egles vai apses apaļkoka kārts. Iespējams arī no cita koka SKLANDA
modināt (?) URĪT
motocikls MATARCIKLS
možs, mundrs, dzīvs ŠMUTRS
mucveida noslēgts koka trauks dzēriena (skābputras) pārnēsāšanai DUJDUBENIS
mugura KUMBRIS
mugura, līka, Kumpa mugura- līka KUMBBRIS
mulķis DUDĀRIS
muļķīgs, nekulturāls cilvēks ĻŪĻA
murmināt, kaut ko neskaidru runāt MUDOT
murmināt, purpināt PUMPINĀT
namdaris, galdnieks REMESNIEKS
nāsis ŠŅĀKAS
nasta NAŠĻA
naudas maks ZUTNIS/ZUTENIS
nāve, miršana MIRA
negausis GĀPŠIS
neizdarīgs, neizveicīgs cilvēks ČĀČIŅŠ
nejauks, nikns, skarbs ŠPETNS
nekrietnelis NEPRIETNELIS
nekustīgi nostiprināta kaste ratos zem sēdekļa KRAUTE
nelaime PIEGAŽA
nelaipns, dusmīgs, sirdīgs GRĪNS
nelīdzens, negluds, raupjš ĶERVAINS
neliela muca VĒRPELE
neliela piebūve pie rijas vai kūts siena, salmu, pelavu novietošanai; neliels šķūnis STĀĢENE
neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu mucas virspusē SVĪĶIS
nelielas, apaļas maizītes SPRANCMAIZĪTES
neliels no sloksnēm pīts grozs; (lietuviski val. Rakandas- trauks) RAKANDA
neliels, apaļs vai iegarens trauks ar vāciņu CIBA
nelietis, dīkdienis; lempīgs cilvēks PAMĒKLIS
nelietis, neģēlis (lamu vārds) KANAĻA
nelietis, nekārtīgs cilvēks ĻĒPSNA
nelūgts viesis, parasti masku tērpā KŪJNIEKS
nemaz NEMAĢ
nemierīga, stūrgalvīga meitene; sieviete SPURDULE
nenobarota cūka, suķis PUSSUĶIS
nenopietna attieksme par virsu BLEZDERĒT
nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība IENĀŠI
nepatīkams notikums, nelaime ŠĻURA
nerātns, palaidnīgs, pārgalvīgs bērns; draiskulis, nerātnis, trakulis RIEVELIS
nerātns, trokšņains, slikti audzināts cilvēks REBETE
nesaderīgs pāris NESAVEICĪGS PĀRIS
nesapratīga, nevīžiga sieviete KUŽA
nesavaldīga sieviete; negantniece NEGANDELE
nespēcīgs, panīcis cilvēks NETĀRPIS
nestuves NESĪKLAS
nešķeterēta dzija VIENTEKAS DZIVITIŅA
netīra, mēslaina vieta kūts priekšā LANGVERĢIS
nevajadzīgas, negaumīgi piemeklētas vecas drēbes PARPALAS
nevajag NELON
nevaldāms dzīvnieks; bēgulis GAIĶIS
neveikli, neizveicīgi, nesekmīgi, veltīgi meklēt DŪZENĒT
neveikls cilvēks KLADAŅĶIS
neveikls, neizdarīgs ŠVAMPLIS
nevīžo NEVĪŽĀ
nicināt, nievāt NIEKOT
niedre, niedrājs NIEDOLS
nievājošs apzīmējums meitenei, kas dusmīgā, uzstājīgā balsī runā PĻĒRGA
nievājošs apzīmējums neizskatīgai sievietei CIMBARA
nievājošs apzīmējums šmulīgai meitenei SUŠĶE
no egles stumbra ar 4riem zariem gatavots maisāmais MIETURIS
no egļu mizas vai izdobta koka taisīts kokā uzvelkams bišu strops AULIS
no izveltnētas, satītas rudzu miltu mīklas cepta maize VELTENE
no koka mizas (tāss) pagatavota tūta (turza) ogu lasīšanai KURZA
no mazvērtīgiem produktiem mazprasmīgi izcepta pankūka vai plācenis LĀPENĪTIS
no metāla vai niedru stabiņiem pagatavots ķemmveidīgs rāmis stellēs ŠĶIETA
no paniņām neatdalīts sviests; sauca to arī par Balto sviestu un parasti ēda pie kartupeļiem LEIŠU SVIESTS
no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra darināta stabule SPĪGA
no sūkalām atdalīts rūgušpiens; biezpiens SULINĀTS PIENS
nobeigties, nosprāgt ATSTĀTIES
noder ĢELD
nodzīvot; (lietuviski. Nukaršti) NOKĀRST
nogāze, nokalne ATKALNS
nogāzt, nomelnot KRITINĀT
nogriezums, rieciens ŠPAGS
nogurt, kļūt gurdenam, miegainam no negulēšanas PATVĀPT
noilgoties NOKALĒTIES
noilgoties PAGARĒTIES
nojaušams, redzams VIEDĒJAMS
nojauta, jausma JUTENE
noklāt NOKLIEST
noliekties, nolīkt NOĶUBT
nomelnot, apmelot PIEVĪZĒT
nomirt, nobeigties NOGALOTIES
nomocīties, nopūlēties GALOTIES
nonāvēt, noblēdīt NOZŪMĒT
noņemšanās, nepatikšanas; NAGI
noņemties, nonākt nepatikšanās NAGUS TURĒT
nopērt NOSTĒRSTĒT
nopietns, mierīgs, kluss RIMTS
noplicināt NOPLICĪT
nopļauta zaļbarība lopiem SĒKS
norobežots nodalījums klētī vai pagrabā labībai, graudiem, miltiem, saknēm APCIRKNIS
nostrādināt, nogurdināt, nokausēt IEGŪT
novākt, nokopt NOGODĒT
novalkāti apģērba gabali; lupatas PATALI
nožūt NOBRIEST
Ņemt JEMT
odi KNAUŠI
olu čaumalas ĶAUTES
oļi OLAS
ormanis, važonis; (vācu v. der Fuhrmann) FŪRMANIS
otrreiz uzart UZKĀRTĀT
pa tukšo runāt ĻURKSTĒT
pa tukšo strādāt MUITIES
paaušoties, padraiskoties, pablēņoties PAGALOTIES
padauza, netikle, staigule, ielasmeita MĀSIŅA
pajautāt UZPRASĪT
paklaiņot PAMUITIES
palama PALANGA
palikt, glābties, rast patvērumu DĒTIES
palodze BĒĢELE
paplašinājums pavarda kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes) KULDA
paplāte PABĻODE
pārmest PĀRMAŠĀT
pārpilns LISTENS
pārskatīties, kļūdīties, maldīties NOCELTIES
partneris OTRINIEKS
pārtraukums, pauze PĀRLAIDI
paslinkot, pakavēties PAVINKĻOT
pasnaust PASNĀBĒT
pastaiga PROMENĀDE
pastaigāties, klejot LIERĒT
paštaisītas laivas no dēļiem ĶŪLES
pātaga ar vairākiem mezgliem DŽINDŽALA
pateicība PATENCE
patvaļīgā kustībā KLAIDU
patvērums DVIGA
pavedienu sistēma, ko ievieto, iepin starp metiem IEKŠAUDI
paveikties, izdoties PAVĪKT
paviršs izskatā KUŽIS
paziņot VĒSTI RIEST
pažobele PAJOME
pēc tam, vēlāk PĒDIS
pelašķi Kurzemē MĒRA PUĶES
pelavas, smalki labības atkritumi PELUS
pelt, paļāt MĀNĒT
peļņa, ieguvums PELNS
pēriens DIRBIENS
pēriens SVEBES
pēriens TETERA KĀPOSTI
pie griestu sijām piebūvēti apaļkoki (parasti rijā) ĀRDI
piedzīvot, pieredzēt SAGALĒT
pieklājas, der LON/LONĒ
piektā klase KVINTA
piem rabarberu kāts bez lapas KAŅĶI
piemaksa PREIDA
piemēroti, atbilstoši mērķim; (liet. Tam tikras) TAM TIKRAM
pienīga PIENĪDZE
piešūta, pieadīta vai pietamborēta apakšsvārku apakšējā daļa PIEROTE
pieveikt UZVAĻĀT
pieveikt, pievārēt APGALĒT
pikas ĶEPALAS
pīlādzis PUCENIS
pirkstaiņi PIRKSTAINES
pirmās klases (prīmas) audzēknis PRĪMANIS
planēta Venēra, kas pēc Saules norietēšanas redzama debess rietumu pusē. RIETEKLIS/VAKARA ZVAIGZNE
plāns skals, ko liek starp audu dzijām ( t.s. “dvēsele”) LUMSTS
plašs debess ziemeļpuslodes zvaigznājs, kas pazīstams galvenokārt ar 7 spožākām zvaigznēm. LIELIE GREIZIE RATI/ LIELAIS LĀCIS
plecs KAMIESIS
plejādes – spoža, vaļēja zvaigžņu kopa Vērša zvaigznajā (Sietiņš līgo launaga laikā) SIETIŅŠ
plūme GLOMA
pļāpa, mēlnese, tenkotāja NIEKU PERE
pļāpa, ziņkārīgs cilvēks; TAUŅA
pļāpas ĻERAS
pļāpāt ĻERGĀTIES
pļāpāt PĻUKSTĒT
pļāpāt TAUŅĀT
pļāpāt, melst BLAŽĀT
pļāpāt, rāties, lamāties VĀRDOTIES
pļāpāt, tenkot NIEKUS PĒRT
polārzvaigzne ZIEMEĻU ZVAIGZNE
prasme PRAŠA
pratināt PRAŠINĀT
priekšauts SKOTELE
priekšauts SKOTELE
priekšauts ŠIRCIS
priekšstrādnieks BARVEDIS
priežu un egļu jaunaudze, biezs krūmājs BRUKSTALIENA
puisēns, zēns PUDŽIS
pulks, bars KAROGS
pulksteņa rādītājs CEIJERIS
pulksteņa rādītājs; humoristisks apzīmējums gara auguma cilvēkam CEIJARS
pūralāde PŪRS
purvs, dumbrājs, staigna, ciņaina vieta POPIENS
pusaugu meitene VASARAUĢE
puspūrs PUŠPŪRE
pūst (elst uguni) ELST
rācenis LUPIĶIS
ragaina govs RAĢE
ragavu daļa, kas savieno vienas ragavas puses mietnes; ragavu sānkoks UZKALA
raibs RANKAINS
rakstvedis NORAKSTĪTĀJS
rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas ĶESIS
rāpo RĀPAČO PROJĀM
rāpot VATAĻOTIES
rāpuļu, putnu, zīdītāju vairošanās laiks, “pavasaris” RIESTS
rāt, bārt, lamāt RĒDĪT
ratnīca VĀGŪZIS
ratu rumba ULE
rāvaina, mitra vieta RĀVĀJS
redeles, kur lopiem liek sauso barību KĀRKLES
reize; laiks TIKA
resna ādas pātaga KANČUKA
resna, drukna sieviete SVEMPELE
resns bērns; maza auguma lempīgs cilvēks DEPŠIS
resns spieķis, runga MILNA
resns, neveikls dzīvnieks SVAMPIS
retināt RĒNOT
rets RĒNS
riestot VEST RIESTU
rijas piepildīšana ar labību RIJAS SĒRŠANA
rijīgs, negausīgs cilvēks BADMIRA
rīks izkapts asināšanai; strīķis BRUCEKLS
rīks prievīšu pīšanai, pie kura piestiprina prievītes galu DAKŠIŅA
rikšot, skriet ČUNČINĀT
rinda, eja AILE
ritenis SKRITULIS
ritenis SKRITULIS
riteņa spieķis ZIZLIS
rotaļlietas PAIJAS
ruds, sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs RAUDAIS
rumba MUTULIS
runāt aplinkus GLAMSTĪTIES
rupjš, ass; arī dzīvs, modrs JESTRS
saberzēt, saspaidīt SAMURZĪT
saberzt SADRAPĀT
sacensties, pretiniekam atsperoties vienam pret otra kājām un turoties pie koka, kamēr viens pievelk otru sev klāt ŠAUTRUS VILKT
sacietējusi zemes,parasti mālainas, pika KANKĀLIS
sacietēt SAREPĒT
sadzīt SARUMBĒTIES
sadzīt SASEKT
sagriezies, sameties SKRUZDAINS
sagša, austs sieviešu lakats AUSTENE
saieties, būt tuvās attiecībās KOPENĒTIES
sakaltēt, sažāvēt SAVIETĒT
saliektā veidā pie kāta piestiprināta slota maizes krāsns slaucīšanai ČAUKSTURE
sālījums SĀLĪMS
salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu; guļasvieta ar maisu CISAS
salmu jumta kore jeb Čukurs, salmu jumtu jumjot, augšējās salmu kārtas pārlieca vienu otrai pāri; pārliekto daļu sauca par Pavāli PAVĀLE
salmu vai siena gruži ŠAPI
sālnīca, trauks sāls glabāšanai. Parasti tās bija koka vai māla biķerveida trauki. Virtuves sālnīcas gatavoja no koka, galda sālnīcas greznoja ar nelieliem rakstiem. Sālnīcas gatavoja vietējie lauku amatnieki SĀLNIKA
samaksa par kādas pamestas vai pazaudētas lietas atrašanu PACĒLĪBAS
samērā liels koka trauks, šķidruma uzglabāšanai, veļas mazgāšanai ŠTOVERIS
samērā tuvu PAKOPUS
sanīsties, sanaidoties SANĪKT
sāņus, savrup NOTUĻIS
sapasē ŠTIMMĒ
saplucinātas lupatas; kaut kas izplūkts (lini, kaņepāji, drēbes utt.) PLUKŠŅI
sargāties KAVĀTIES
sarkanbrūns, ieruds RUSLS
sasprindzis un apmulsis reizē NOLĒMĒTS
sastatnis uz lauka labības, arī siena (īpaši āboliņa) sakraušanai un žāvēšanai ZĀRDS
sastingt SADINGT
sastingt, kļūt stīvam STIPT
satrūkties SATRUKT
saudzēt, sargāt PĀTĒT
sauja linu GURKSTE
saukt, aicināt LĒLĒT
Saules atceļš no viszemākā punkta, kādā tā bija ziemas saulgriežos ATVĀRŽAS
sausi, izžāvēti zari iekuram DARBOKŠĻI
sauss zars ČAKALIS
sauss, neliels pļavas nogabals NORA
savādi, dīvaini, nepatīkami ĶEISTI
savākt, salasīt; (lietuviski Rinkti) SARINKT
savaldīties, nomierināties DINGT
savēlušās spalvas , pinkas VECĀ KUDLA
savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts par godu darījumam, saistībām LĪKUPI/LĪKOPI
sazarojis zars ŽEBEKLIS
sēdeklis SĒSTS
sega, liels lakats SEĢELIS
seglu cekuls KNUĢIS
seģene SKĀTERIS
sēklis; seklāka vieta jūrā SĒKLE
sena paraža, lai, iedodot kādu priekšmetu, tiktu veicināta vadmalas labāka RUKŠANA, t.i., lai vadmala labāk sarauktos un būtu biezāka RUKATAS DOŠANA
sena pusaudžu spēle ripas sišanā un atsišanā ar koka sitamiem RIPAS SIŠANA/KAUŠANA
seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki ar dažādām tradicionālām izdarībām METENIS/VASTLĀVJI
sens garuma mērs (no pirkstu galiem līdz elkonim-mazā olekts; no pirkstu galiem līdz plecam- lielā olekts) OLEKTS
siena vai salmu maisījums KRATENIS
siena vai salmu zārds KRAĢIS/BRAĢIS
siena zārds ŽĀKARS/KRAĢIS
sievas māsasvīrs, svainis ĶELUVAINIS
sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, kas stingri aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim ŅIEBURS
sieviete PLATBIKSE
sieviete ar ugunīgām acīm; arī draiskulīga, nevaldāma, izlaidīga sieviete SVILACE
sievu lakats NĀMATS
sija, līmeniski iebūvēts guļbaļķis DZIEDRS
siles paveids ar vienu augstāku, otru zemāku sānmalu sausās lopbarības ievietošanai ĒŽA
sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku izkapti KĀPINĀT
sist, pērt KAZOT
sist, pērt; (lietuviski Dirbti) DIRBT
sitiens SMĒLIENS
sivēni SUVĒNI
sivēnmāte SIVĒNĪCA
skaista, glīta, grezna; tāds, kas mēdz grezni ģērbties ČEKLA
skaists, glīts PUIKS
skaita mērvienība (lietuviski Kapa) – 60 gabali (rudzu kūļiem, olām, ādām, zivīm) KAPA
skaldīt, runāt RANĪT
skalturis, ierīce, kurā iesprauž degošu skalu telpas apgaismošanai SPRAUSTUVE
skaļi, dzirdami zīst SUKSNĪT
skarbs SKARBALAINS
skatīties BLENDĒT
skausts KUMBRIS
skopoties, taupīt TRIKŠINĀTIES
skriet, ātri iet LIPĪT
skubināt, mudināt pie darba RĀT, REDZINĀT
skūpsts; mutīte MUŽIŅA
slaids, smuidrs SNĪDRS
slapja mēslu bedre ZVEŅĢE/ŽVENĢIS
slikta rakstura cilvēks NIEĶELIS
slikti ŠĻŪKU
slinks lempis TĀMS
slīpēts, rūdīts puika; nelietis, blēdis SPITĀLIS
smagnēji, neveikli iet GUMBĀT
smags darbs CIETS DARBS
smalka lina auduma krekls SLĒŽU KREKLS
smalkmaizīte, kliņģeris VEĢIS
smarža SMARDE
smirdoša maita, ēsma vēžiem SMERDE
spainis SPANNIS
spainis piena raudzēšanai un glabāšanai STĀVENIS
spāre KABA
spēcīgs, drukns DRUIKTS
spēks SĪLE
spēks TĀRPA
spīdēt ŽIBSTĒT
spieķis ar saliektu augšdaļu ĶENKA
spīles SPRUNGAS
spīlēt, iespīlēt, ieķīlēt SPRENGT
spīļlarkls arkla veids, lieto kartupeļu un dārzāju vagošanai un aprušināšanai, retāk labības sējumu iearšanai. ČAČIS
sprungulis STRUBIĶIS
staigna, purvaina vieta DUBERS, DUMBRS
staigna, purvaina vieta pļavā; purva pļava PLOCIS
staigns STRAIGNS
stallis vai nojume pie kroga, kur iebrauc zirgus, novieto pajūgus STEDELE/STADULA
stalts DENGTS
starplaiks PASTARPE
stāvs krasts, nogāze, krauja KRAULIS
stelles LAIPSTULES
stiprs, spēcīgs DENKTS
strādnieks (Kurzemē vārdam strādāt lieto sinonīmu Dzīvot) DZĪVENIEKS
strauji apgriezties SITINĀTIES
strebjamais, šķidra putra STRIBEKLIS
stublājs KAŅĶIS
stumbeņi; aplauzti koka gabali STIMBEŅI
stūrgalvis PLATGALVIS
sūkstīties, gausties SŪPSTĪTIES
suns BASIS
suns rej akurāt nevietā VAMPSLĀT
svainis DIEVERIS
svārku stūris, apakšējā mala ŠĶĒTE
svētki, svētku reizes LAIKMETI
svītrains SVĒDRAINS
šaurība (atvasinājums no ģermānisma Rūme – vācu v. der Raum); telpa NERŪME
šķautne jumta plakņu sadurvietā ČUKURS
šķiltavas piepe POSA
šķipsnas PĀSMAS
šķirstīt KLASTĪT
šķirstīt matus, parasti meklējot utis IESKĀT
šūpodamies, svārstīdamies EIDODAMIES
šūt, veidojot ornamentu, rakstu RAKSTĪT
tā pa īstam GRUNTĪGI
tabakas maks, pagatavots no ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa; repī dažkārt glabāja arī šķiltavas REPIS
taču TAKŠU
tad TALE
tāds bez sāta BESAŅĶIS
tāds pa gaisu PLAINIS
tāds paliels ēdiena trauks ĶUMMELIS
tāds, kas atrodas klajā vietā; labs, skaists ĀRISKS
tāds, kas dižojas, lepojas, lielās, greznojas DIŽĪGS
tāds, kas ir vecs, savu mūžu nodzīvojis DIENGALIS
tāds, kas nav stingrs ŠĻOKS
tāds, kurš ļoti izvēlīgs ēdienos KŅĒCKA
tāds, pa virsu visam.. nu plainis apmēram BLEZDERIS
tapis skaidrā IZBUDIS
tas, kas ieradies pie kalēja KALDĪTĀJS
tas, kas ieradies sudmalās Malt jeb Maldīt (lietuviešu Maldinti) labību MALDĪTĀJS
tauriņš PLESTIĶIS
taustoties, nedrošiem soļiem virzīties uz priekšu STULBINĀTIES
telpa apvalkdūmenī pie atklātā pavarda PAROVIS
telpa, kur glabājas pelavas, kulšanas laikā no graudiem atdalītas augu, salmu sastāvdaļas PELŪDE
tenkas, pļāpas, baumas TĀRMASAS
tērcīte, urdziņa ČURKSLĪTE
tērzēt TĒRGĀTIES
tēva īpašums vai manta; (liet. Tēviške) TĒVIŠĶE
tiesāties, pŗāvoties PRĀVĪTIES
tieši pāri šķēršļiem PĀRTIEŠUS
tieva klūga ŠĶETRA
tilpuma vienība šķidruma mērīšanai ČARKA
tirgotava MAGAZĪNA
tirgus apmeklētājs; tāds, kas pārdod TIRDZĒNS
tīruma daļa, kas atrodas ielejā PADRUVE
tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā BIRZE
tradicionāla krustabu rīcība kad kūmas vakarā plāna vidū dancina satīto krustabu bērnu jeb Pādi. Dancināšanu iesāk Dižā kūma, kas krustabās turējusi bērnu uz savām rokām, citi apstājas riņķī, lec apkārt un dzied. Pēc tam bērnu nodod citam dancināt. Katrs dancinātājs bērnu apdāvina PĀDES DĪDĪŠANA/DANCINĀŠANA
trakot, ālēties, plosīties, jokoties ŠUST
trallināt TRAIROT
traumēts GAUDENS
trekna, smaga būtne; gaļas mīkstums LOMENIS
trešdaļa TREINIS
trijstūrveida atvērums ēku jumtgalā vēdināšanai vai dūmu novadīšanai BRODIŅŠ
trillināt, vīterot TILINĀT
trokšņošana, lamāšanās ŠĶETĒŠANĀS
trūdēt, trunēt, pūt TRENĒT
tukši runāt PĻETERĒT
tukši runāt SVAJĀT
tukšs, tīrs, brīvs (ezers pilnīgi raits no ledus) RAITS
tuvākie radi ĪSTENIEKI
ūdens teces vieta no jumta malas LASMINIS
ūdensaugs TRUSLS
ūdenskritums, krāce ĶĒRKSLIS
ūsas OŠĶELES
uz kaut ko kāri lūkoties KĀRNĒT
uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkliņš zivju vai vēžu ķeršanai ĶESELE
uz velku kokiem uzvilkts auduma garuma mērs SIENA
uzacis, arī pieres kauls virs acīm ANTIĶI
uzbāzties, nedot mieru SUINĪTIES
uzdāvināt par velti dot UZŠĶINĶĀT
uzkaisīt, uzbērt UZKLIDINĀT
uzkalniņš, paugurs; augstāka un sausāka vieta KALVA
uzkāpt UZDRICELĒTIES
uzmākties NĪKTIES/ KRANĪTIES
uzpampums KUNNA
uzpircēja PĀRKUPČENE
uzplaukt, uzziedēt UZRIETĒT
uzrocis ROKTENIS
uzrunāt, noskaitīt; (lietuviski. Kalbinti) NOKALBĪT
vaboles VAMBĀLES
vai tas tas pats? ERTĪGS
vainaga pamats KRIJA
vāja, kalsna sieviete KRIMPA
vajātājs VAIDINIEKS
vājš, izstīdzējis (par cilvēku) ZTĪSIS
vājš, nespēcīgs, noliesējis KŪDS
valdīt, savaldīt VAĻĀT
vāls SPAILE
valsis ŠĻŪCIS
vārdabrālis SOVĀRDIS
varde LECENE
vardulēns NAĢĒNS
varēt, spēt; sauc neatspēdama – cik varēdama, cik spēdama ATSPĒT
vārgulis, nīkulis, vāja rakstura cilvēks NEVĒKLIS
vārot kļūt mīkstam PLUKT
vārpa (parasti izkulta) ROGA
vārpas augšanas, briešanas laikā ZAĻPLAUKA
vasaras rudzi ATDIEŅI/ADIŅI
veca tilpuma vai masas mērvienība (vācu die Last) LASTS
vecaines, atmatas, noras DZEDZIEDAS
vecs, nespējīgs zirgs ČAPRIS
vedekla, dēla sieva JAUNUVE
vēdināmais lodziņš VĒLOGS/VĒDLOGS
vedināšana, novietošana dēt kādā noteiktā vietā DĒDINĀŠANA
vedot (piemēram, mēslus) apklāt kādu platību APVEST
veikls, ātrs NAIKS
veikls, veicīgs ŠĶIRĪGS
velki METI
velku koki – darbarīks auduma pamatpavedienu sakārtošanai MESTUVES
velt (druvā auzas vai mieži ritināmi) RITINĀT
velti jātraucē JĀTRAMDA
Venēra, kas rītos redzama debess austrumu pusē. AUSEKLIS/RĪTA ZVAIGZNE
vērpjamais ratiņš RATENIS
vest ar ori ORĒT
vēstule, paziņojums GRĀMATA
vezums MĀLIS
viegli plivināties PLUZGINĀTIES
vieglprātes LĒTDABES
vienkocis, no izdobta bluķa darināta laiviņa PĒLĪTE
vieta malkas zāģēšanai MALCIENA
vieta, stūris LENĶIS
vijole (lietvārds Smulkas) SMUIKAS
vilnas auduma kapuce ar gariem galiem BAŠLIKS
vilnas sedzene, nereti izgreznota ar izsuvumiem, ielocēm uc dekoratīviem elementiem; tā aizstāja mēteli VILLAINE
viltīgs, ļauns, nenovēlīgs, nepaklausīgs cilvēks NEDĀRIS
vinda AKAS SVĪRIS
vīrabrāļa sieva IETAĻA
vīriešu pārlieku kāra sieviete MINDŽA
visa labība nokulta APKŪLAS/APKŪLĪBAS
vīstoklis VICKULS
vīstoklītis, sainītis KNUBULĪTIS
visvairāk, sevišķi, īpaši VISTĪM
zaķis LETENKĀJIS
zaudējums ŠUKUMS
zeķu apsējs, ar ko apsien zeķes zem ceļgala PAĶILA
zeķu sienamie, ar kuriem zeķes zem ceļgala sēja gan sievietes, gan vīrieši. Tie tika darināti no dažādas krāsas dzijām un dažādā platumā, tos darināja arī no cita materiāla (izšūti ar dzijām, pērlītēm utml.) LIELSAIŠĶI
zelminis; (vācu Gevel) ĢĒVELIS
zema, mitra pļava; līča pļava LANKA
zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū APARA
zeme (liet. val.) ŽEME
zemes gabals, laukums KLĀNIS
zemniekiem apstrādāšanai iedalīts zināma lieluma muižas zemes gabals, ko apstrādā klaušu vai talkas veidā RIEŽA
zems koka sēdeklītis KRĀĢIS
zems, dobjš DOBRS
zīda lakats ZĪDENE
ziede SALVE
ziemeļrietumu vējš SĀMENIS
ziest TEPT
zīmogs (no vācu val. das Siegel) ZIEĢELIS
zirga aizjūga elements- koka pusloks starp zirga siksnām abās pusēs- priekšā velkamajam ZVENĢELIS
zirga kājas pēdas spilventiņš virs naga NARIS
zirgs, kam sarkanam vai melnam pamatapmatojumam piejaukts balts apmatojums SALNIS
zirnekļa tīkls, tīmeklis VĀRTĀKSLIS
zivju gārnis, Dzēse jeb stārķveidīgs putns (domājams) ĢĒKSIS
zods ŽANDS
zvaigžņotas debesis ZVAIGZNIENS
zvanīt, skanēt SKULBINĀT
zvejas piederumu kopums SPAILS
zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni BRIDŽS/BRIDNIS
žagars, vica ŽAIGA
žāvēties ŽAUDĒTIES
žogs, kura šķērskoku gali iestiprināti stabos izveidotās rievās KRITENIS
žuburots zars ĶEBURIS