Vīles tilta nākotne – mūsu izvēle.
Vīles dzelzceļa tilts uz Bārtas upes, ko visi zina kā Rucavas bānīša tiltu labi zināms ikvienam, kurš pa Bārtas upi kaut reizi laivā braucis, pa gleznaino krastu staigājot dabas iespaidus guvis vai pārsteigto laikabiedru foto iespaidus sociālajos skatot.
Lai nu kā, šis 1. pasaules kara laikā būvētā tilta vietā brīvvalsts laikā izbūvētais, tolaik tik iespaidīgais dzelzceļa tilts, kura ietekme Bārtas, Dunikas, Rucavas saimnieciskajā dzīvē toreiz bija nenovērtējama tagad kā industriālā mantojuma iespaidīgs, uzskatāms, bet neatzīts paraugs lepni spītē savam liktenim.
Gadi, cilvēku mainīgie saimnieciskie un politiskie plāni darījuši savu. No 1962. gada tilts satiksmei vairs netiek izmantots un pamests likteņa varā.
Tilta mazākās arkas gan Bārtas, gan Dunikas pusē jau sen kā demontēti un tiem jau savs liktenis un vēsture, kas jau sava atsevišķa stāsta vērti.
Patreiz saglabājies vien centrālais laidums un visi senajos laikos ar apskaužamu kvalitāti būvētie betona balsti. Centrālais laidums 90tajos gados cietis no metāla zagļu aktivitātēm, taču vēl arvien spītīgi turas savam skaudrajam liktenim pretī.
Tilta metālkonstrukcija līdz ar to ieguvusi nāvējošu ievainojumu un tilts sākumā pamazām, taču ar pēdējā laikā strauji progresējošu dinamiku sācis šķiebties un tā sabrukšana, iekrītot Bārtas upē un to daļēji nosprostojot, ir tikai tuvākā laika jautājums.
Ja tilts “pēkšņi” sabruks???- visticamāk ļoti operatīvi, un bez garām debatēm noteikti tiks mobilizēti valsts, pašvaldību, glābšanas dienestu, iespējams, armijas un dabas aizstāvju spēki, lai tiltu izceltu un pārvērstu metāllūžņos. Jā – tajā mirklī valsts neviļus “turpinās” metālzagļu iesākto. Simboliski… vai ne?
Ja tiltu tuvākajā laikā apsekotu eksperti, izstrādātu konstrukcijas pastiprināšanas projektu, varētu precīzi noteikt tilta glābšanai nepieciešamās izmaksas un šo finansējumu arī kopīgi, ņemot vērā paredzamo ietaupījumu ja tiltu nebūs jānovāc ārkārtas režīmā, piešķirt. Optimistiskais šajā projektā būtu tas, ka glābšanai droši vien vajadzētu varbūt vien desmito daļu no līdzekļiem, kuri tiktu iztērēti tiltu no upes izceļot un lūžņos pārvēršot. Un kur tad vēl lieliskais industriālais mantojums – tilts priecētu ikvienu tūristu vēl arvien.
Tāpat varbūt utopiskā, bet izaicinošā ideja pa Rucavas bānīti veloceļu ierīkot un tiltu izveidot kā gājējiem un velosipēdistiem sķērsojamu?
Izsakiet, lūdzu, savu attieksmi pret Vīles tilta saglabāšanas nepieciešamību nākamajām paaudzēm
varbūt varam vienoties,saglabāt, domāt par nākotni, iespējām,nevis par daudz lielāku naudu “sekas novērst” ?
Uzraksti komentāros, kā domā un rīkoties iesaki tieši Tu?
