Priekšvārds Ģedimina Salmiņa manuskripta publikācijai
Par Rucavu un rucavniekiem.
Kopš mūsu dižā novadnieka Ģedimina Salmiņa nāves 2012. gadā laiks rit, mainās laikmeta akcenti, politiskā situācija, skats uz dzīvi un lietām, tomēr paliek viņa veikums.
Izcilā pedagoga, šahista, vēsturnieka un sava novada īstena patriota Ģedimina Salmiņa manuskripts tiek publicēts pilnā apmērā, vadoties no pieejamajiem dokumentiem tā, kā autors to veidojis – rokrakstā, ar visiem svītrojumiem, papildinājumiem un redakcionālajiem labojumiem. Astoņām grāmatām par šahu klātu nāk pēdējā – Ģ. Salmiņa mūža darbs – sava novada vēstures pētījums un apkopojums. Tie ir autentiski materiāli, kurus autors rakstījis, rediģējis un papildinājis.
Ģedimins Salmiņš savu manuskriptu pabeigt diemžēl nepaspēja, tāpēc tas nav uzlūkojams kā viegli lasāma un viennozīmīgi uztverama grāmata, taču sniedz lielisku vēsturisku materiālu ar precīzām atsaucēm un avotiem, dokumentiem un citātiem, līdztekus neizslēdzot nepieciešamu vēsturisku faktu precizējumu iespējamību.
Lasot manuskriptu var sajust aizgājušā laikmeta auru, autora misijas apziņu, atbildību un mīlestību pret Rucavu, spēju palūkoties uz vēstures notikumiem iespējami objektīvi, pat ar veselīga humora pieskaņu. Ne velti Ģedimins Salmiņš pats sevi mēdz dēvēt par “Vidzemes migrantu Rucavā”.
Materiāli tiek publicēti kā ik vienam brīvi pieejams vēsturisks izziņas materiāls, kuru iespējams pētīt, analizēt, vētīt un pārskatīt, ja tas nepieciešams un tam ir pamats, kā arī apkopot, papildināt un ar jauniem spēkiem rakstīt tālāk Rucavas vēsturi.
Mūsu saknes, novada vēsture un tā laika aculiecinieku liecības šobrīd, kad prevalē kosmopolītiska dzīvesziņa, tradicionālo ģimenes un kultūras vērtību nivelēšana ir īpaši nozīmīgas nācijas turpmākai pastāvēšana.
Ģedimina Salmiņa manuskripts beidzamā nodaļa ir ļoti zīmīga-“1990. gada 4. maijs- Izšķiroša diena Latvijai un arī Rucavai”. Tā atšķir jaunu vēsturi gan mūsu valsts, gan Rucavas dzīvē.
Simboliski, ka arī pašreiz gan Latvija, gan Rucavas novads ir lielu pārmaiņu priekšā.
Šo vēsturi rakstām mēs. Tagad. Ik mirkli. Ik brīdi.
