Ērika Lapšina – ieskats atmiņu stāstā.

Pavisam īss ieskats atmiņu stāstā- mazliet ieskicētas vien dažas tēmas. Iespaidiem, noskaņai. Materiāls pilnā apjomā tālāk pievienotajos video failos.

Ērika Lapšina – atmiņas 1.

Kriksītis,- gudrs suns, ticis kadrā, par kurzemnieku vārdiem, tēvs mamma no Rucavas, zirgs pats zina kad pusdienas, jaunība, mukšana no kolhoza, dzimusi Rucavā, zaķa gaļas specifiska sagatavošana, muižas laiku salīdzinājums ar kolhozu, linu audekls visiem, tēta stāsti (tēvs – Juris Zeme, māte uzvārdā Kalnišķis), kā žīds deva preces uz nomaksu, ugunsgrēki muižas laikos- meita nodedzina muižas stalli, stāsts par muižas ēkām senos laikos, veco laikos virves pašiem bij jāvij.

.

.

Ērika Lapšina – atmiņas 2.

Muižas zemi dala, tētim zemi tomēr nedod, daudzi pēc zemes uz Krieviju brauc, rentnieku dzīve, sienu pa grāvmalēm vāc, rentnieks Graudužos, nopelnīt varēja meža darbos, brālis un tētis ved baļķus plostniekiem, Rucavas tirgus un krogs, krogā dzird, ka muižkungam uzbrukumu gatavo, – par ko muižkungs zābakus ziņotājam devis, krogā ganus varēja salīgt, rudeņos leiši uz Latviju pa kluso nāk kartupeļus vākt, robežu sargāja labi, kusām pāriet tomēr varēja pār upi, ienāk padomju armija, Kurantu dēli brauks skatīt kā krievs ar vācieti karo, aizbrauc uz Bārtas pusi, nošauj Kurantu dēlu un Lankas (?) dēlu, nāk atkal padomju armija, gana govis pie Dzintariem, saimnieki labi satika ar vāciešiem, var dzirdēt, kā zeme dārd, sudmalas pie Tamužiem, saimnieks iededzinājis uguni, uz to no rīta tiek mestas bumbas, bumba nokrīt pie Pauļiem, saimnieki jūdz zirgus bēgļu gaitām, paliek ganu meita viena ar lopiem, kā brālis ļergu kāzām darina, vācu gūstekņi pasaules karā Rucavas baznīcā, 2 brāļi mežā,- lai nebūtu vācu armijā jāiet, vācieši par to apcietina māti, tēvu un brāļa meitiņu, māte tiek nežēlīgi sista, lai saka kur dēls, mamma ļoti sadauzīta, vācieši mūk projām.

Ērika Lapšina – atmiņas 3.

Vācieši aizmūk, mamma tiek mājās, Rucavas bānītis, nāk Krievu armija ar lieliem zirgiem un lielgabaliem, Maķegūža šķūnis deg, Baldavnieku pagrabā, krievu karavīri Baldavniekos ar krūzēm medu dzer, vistas vāra spainī, ceļš uz Graudužiem, tad uz Rucavu, karš vēl nav beidzies, tēvs 5. maijā brauc uz Duniku, pie Sīpoliem patruļa nelaiž mājās, klētīs grīdas izlauztas, virsnieku bunkuri ar mēbelēm, rakstāmgalds no pagastmājas, brālis iznāk no meža, paņem krievu armijā, vecākais brālis pats pieteicies vāciešiem, lai mammu nesit, brālis Jānis pirmajās līnijās Veļikije Lukos, bildes ar adresi atstājis fotogrāfam, brālis padomju armijā, jaunākais brālis kritis pie Veļikijiem Lukiem, otrs pie kritis pie Blīdenes, mammai vīrs un divi dēli krituši karos, kritis arī brālis, kuru iesauca leģionā.

Ērika Lapšina – atmiņas 4.

Par kolhoziem Dunikā, kā tie rādās, 7.tais kurš savulaik kolhozā iestājies, izsūtīšanas šausmas 1949. gadā, čigānietes zīlējums, tēvam dēls leģionā un pēc tam Anglijā, govis no Lankas Ratniekiem, kolhozā tikai govs un jaunlops katram, govis Sprūdu stallī, ar basām kājām uz darbu, slaukšana ar rokām – 13 govis trīs reizes dienā, 8 gadi Aizputē, atkal darbs kolhozā, juku laiki kolhozā.

Ērika Lapšina – atmiņas 5.

Par

Uz Rusiņu skolu vācu laikā, lielus gabalus kājām bērni savulaik uz skolu mērojuši, Mežabrāļi pēc kara, kā brālis Jānis aizgāja karā, abi brāļi – Klāvs un Žanis, Staļins miris 1953. gadā, režīms kļuvis brīvāks, daži represētie labi iekārtojas arī izsūtījumā.

Ērika Lapšina – atmiņas 6.

Par mežabrāļu darbību Dunikas pusē, par Ukstiņu, kurš nositās, kā bandīti rīkojās, veikalu 2 reiz izlaupīja, Pēteri Grauduži nošāva, telefons Sedviņos pēc kara, nošauj telefona montierus no Ķāķišķes – tēvu un dēlu, ratus aizdedzina.

Ērika Lapšina – foto arhīva bilžu apskats.

Bilžu apskats ar Ērikas Lapšinas komentāriem par tām.