Benilda Ezeriņa ir Staļina režīma represiju upuris. Viens no tūkstošiem. Viņai nav tiešas radniecīgas saiknes ar Duniku, taču viņas pētījumos par izsūtītajiem Vlatlagā pazib arī daudzi Dunikai piederīgie. Viņu pašu izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā. Tādēļ, ka viņa bija Rēzeknes rajona Dricānu pagasta vecākā Jāzepa Ezeriņa meita. Tēvu no mājām aizveda 1940. gada 14. jūnijā. Tā bija pēdējā diena, kad mazā Benilda redzēja savu tēvu. Tikai pēc daudziem gadiem viņa uzzināja, ka tēvs nošauts Vjatlagā. Tad Benilda Ezeriņa sāka interesēties par Vjatlaga arhīviem. 1999.gadā viņa devās uz Vjatlagu – Kirovas apgabalā Krievijā, kur pirms četriem gadiem pirmā ekspedīcija no Latvijas bija uzstādījusi krustu lēģerī bojāgājušajiem.
Līdz šim Ezeriņas kundze jau līdzdarbojusies vienas grāmatas tapšanā. Pateicoties sirmās kundze neatlaidībai, pirms trim gadiem iznāca grāmata “Ērkšķainās gaitas” – represētā Artūra Stradiņa bērnības un jaunības atmiņas un lēģerī slepus rakstītā dienasgrāmata.