Unikāla vēstures liecība ne tikai Dunikas mērogā

Dunikas laika grāmata

Dunikas hronika no 1812. gada.

Dunikas Laika grāmata.

Projekts, kurš tapis cieņā un mīlestībā pret savu dzimto pusi.

Par laika grāmatām savulaik dēvēja hronikas, kuras gadu no gada konkrētā laikmetā rakstījuši attiecīgā novada ļaudis

Lūk, šāda laikmeta un notikumu chronika ir arī Dunikai. Unikāla ar to, ka rakstīta no pašu ļaužu vidus, pašu uzsvariem uz svarīgāko, ar pašu skatu uz pasaules un novada notikumiem.

Tā ir vēl īsti neapzināta, ļoti unikāla Dunikas un pat visas vēstures liecība, kura, ar dunicnieka Jāņa Mucenieka roku rakstīta, aptver notikumus Rucavas, Nīcas pusē, Nīcas Leišmales, vēlākajā Dunikas pagastā – no 1812. līdz 1887. gadam.

Jānis ir Šupstiķu (Schubstick) Niklāva un Mades dēls. Vēlāk baznīcas grāmatās dēvēts ne tikai par sikšņenieku vecāko (Sixtenscher Aufseher), vai par sikšņenieku uzraugu (Sixtenscher Aufseher) bet arī par nīcinieku vagaru (Niederbartauzscher Wagger) un galu galā par Mucenieku Jāni.

Biogrāfiska ziņa

2022. gada 17. decembrī plkst. 13.00

Dunikas tautas namā notiks grāmatas

Dunikas Laika grāmata (1812–1858)”

atvēršanas svētki.

Izdevējs: Rucavas tradīciju klubs

Drukātava: SIA “ADverts”

Grāmatas pamatteksts ir vēstures avots – Sikšņu pusmuižas vagara Jāņa Mucenieka (1800–1885) ikdienas pieraksti 19. gadsimta pirmajā pusē. “Laika grāmata” ir vecākā zināmā latviešu zemnieka rakstītā dienasgrāmata, kas sniedz aculiecinieka liecības par ļaudīm, mājām, saimniecisko dzīvi un notikumiem tajā Dienvidkurzemes daļā, kas šodien saistās ar Dunikas, Bārtas, Nīcas, Otaņķu un Rucavas pagasta apdzīvotajām vietām. Ap šo tekstu veidots bagātīgs uzziņas materiāls par hronikas autora dzimtu, par Nīcas kroņa muižas Sikšņu pusmuižas vēsturi, par mājām un to iemītniekiem, kā arī pievienots vēsturnieku skatījums uz šo unikālo materiālu. Grāmata būs noderīga ne tikai vēsturniekiem, valodniekiem un novadpētniekiem, bet arī visiem interesentiem, kas pēta savas dzimtas saknes.

Grāmatas saturu veido idejas autora priekšvārds, vēsturnieku Marģera Stepermaņa un Valdemāra Klētnieka 20. gadsimta pirmās puses apskati par šo vēstures avotu, tad lasāma pati hronika ar paskaidrojumiem un komentāriem. Aiz tās ievietoti pētījumi par hronikas autora dzimtu, par Sikšņu pusmuižas vēsturi, par Nīcas muižas amatpersonām un pagasta darbiniekiem, par ļaužu dzīvi, mājām un saimniecībām 19. gadsimta pirmajā pusē. Grāmatas nobeigumā atrodama informācija par rucavnieku Jāni Sleži, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, kas Jāņa Mucenieka dienasgrāmatu nodevis glabāšanā Latvijas Vēstures institūtam, tādējādi pasargājot to no pazušanas. Grāmatā ir iekļautas dažas kartes, kas ilustrē aprakstīto notikumu laiku un vietu, bet emocionālu pēcvārdu sniegusi hronikas autora radiniece.

Izdevumu sagatavojusi entuziastu grupa, kam svarīga novadpētniecība, dzimtas vēsture un jaunatklāsmes prieks. Idejas autors ir Mihails Ignats ar dzimtas saknēm Dunikā. Projekta vadītāja ir Sandra Aigare no Rucavas tradīciju kluba, kas ir arī šīs grāmatas izdevējs. Tekstus meklēja, atšifrēja, tulkoja un sagatavoja publicēšanai Agris Dzenis, Inese Veisbuka un Mihails Ignats. Grāmatas atbildīgā redaktore ir Anita Helviga, dzimusi Dunikas pagastā, tagad Liepājas Universitātes asociētā profesore. Darba materiāla izskatīšanā, pārbaudīšanā un precizēšanā iesaistījās ļoti daudz novadpētniecības draugu. Tehniskais un mākslinieciskais risinājums bija Samantas Kalējas un Helvija Burkas pārziņā. Visā projekta laikā – gandrīz divu gadu garumā – darba grupā nesavtīgu personisko ieguldījumu deva hronikas autora Jāņa Mucenieka mazmazmazmazmazmazmeita Zanda Ekšteine.

Atsauksmes par grāmatu snieguši vēsturnieki Ārija Kolosova un Rūdolfs Brūzis, uzsverot, ka svarīgi ir apzināties, saglabāt un popularizēt iepriekšējo paaudžu atstātās kultūrvēsturiskās vērtības, ka šī grāmata tālu pārsniedz lokāla novadpētniecības izdevuma formātu, jo maz ir saglabājušies pašu zemnieku rakstīti pieraksti par savu ikdienas dzīvi, vērojumiem un notikumiem.

Projektu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, Rucavas novada dome, paši darba grupas dalībnieki un vairāki desmiti atsaucīgu ļaužu, kas ļoti ticēja šī izdevuma nepieciešamībai. To varēs iegādāties atklāšanas pasākumā Dunikas tautas namā un vēlāk arī Rucavas tradīciju klubā.

Par grāmatas patronesi piekritusi kļūt bijusī valsts prezidente akadēmiķe Ph. D. Vaira Vīķe-Freiberga, kurai vecvecāki nākuši no Dunikas.

Papildu informācijai zvanīt

Sandrai Aigarei , tālr. 26814051

Mihailam Ignatam, tālr. 26578856

Dunikas Laika grāmatas atvēršana.

Sandra Aigare uzrunā klātesošos.

Mazajai Dunikai liela un atbildīga diena, nebijis notikums. Dunikas Laika Grāmata ir kopīgām, pūlēm no aizmirstības izvilkta, iztulkota, laikmetu raksturojošie paskaidrojumiem papildināta, izdota un pasaulē laista. Kas to būtu domājis… Jau savulaik Ģedimins Salmiņš savos darbos rakstīja par Napoleona armiju , tās pārgājienu Caur Rucavu, tad kuriozajiem kara piedzīvojumiem Nīcā. Šajā darbā skatām kā tā ienāk Dunikā, Ječos, tad dodas uz Bārtu un Nīcu. Turklāt – tas viss aculiecinieka Jāņa Mucenieka pašpierakstītā skatījumā. Tā pa kripatai vēsture kopā saliektas un tā “bilde” top pilnīgāka. Tāpat Dunikas ļaužu sadzīve, paražas, darbi- tas viss ar konkrētiem uzvārdiem, notikumiem, cenām un Vēsturnieka Agra Dzeņa laikmeta raksturojošiem komentāriem. Dunikas ļaudīm ir kurs savas saknes atrast, citiem – interesants laikmeta ainu autentisks izklāsts. Mazā Dunika var! Mēs esam tik lieli, kā mūsu darbi!

Dunikas Laika grāmata.

TV Kurzeme intervija 2021.03.26.

Jautājumus par Dunikas laika grāmatu, tās tapšanas iniciatoriem, virzītājiem, sen aizmirstiem notikumiem par ļaužu iespējām vienoties par kopēju darbu un mērķtiecīgi  pašiem savas ieceres pildīt uzdod TV Kurzeme reportiere Monta Skuja.

Mucenieks Jānis ir sarakstījis arī Dunikas klēts grāmatu, kuras papildina šo kolorīto laikmeta ainu un kuras apskatam pievērsīsimies citureiz.

Tā ir to laiku hronika ar aprakstītiem Dunikas un tās apkārtnes notikumiem, tradīcijām, papildināta ar skaitļiem par tā laika cenām, darba algām, pat dēļu, lietaskoku un ilkšu koku cenām, Bēru rīkošanas organizācija ar katra līdzdalības uzskaitījumu un mantas dalīšanu radinieka nāves gadījumā. Rakstīts, cik maksā grāpis,, ecēšas, malkas cirvis. Tāpat hronists uzskaita un vārdā nosauc kādās vasarās laulātos, dod ziņas par saimnieku pieņemtajiem puišiem un meitām. Tāpat tiek parādīti tolaik skarbie armijas papildināšanas pasākumi – rekrutēšana. Tā vienkārši. Atnāk, paņem un vaļā vairs nelaiž.

1820. gadā, naktī no 25. uz 26. oktobri viņi ņēma rekrūšus, Duļķinu (Dulckin) Pētera brāli Jāni, un Veita (Weite) dēlu Jēkabu, un vēl Piķeļu Jēkaba puisi Jēkabu. Pirmajā reizē viņi pie mums neatnāca, bet pēc tam pie mums atnāca 2 reizes.

Dunikas Laika grāmata

Tā piemēram, autors apraksta, kā 1812 gadā prūšu karaspēks ienāk Dunikā, – vispirms tas manāms pie Ģeču (Ječu) kroga, tad sadalās divas daļās, viena aiziet uz Liepāju- otra uz Bārtu. Autors raksta, kā caur Liepieniem tiek vesta artilērija.

1812.g. 16. jūnijā Rucavā Geču (Gettschen)( Ječu) krogā atnāca prūši, un 17. jūnijā puse no tiem jau devās uz Liepāju, bet otra puse - uz Bārtu. Pavisam to bija aptuveni 6000 vīru. Caur Liepeniem (Leepen) viņi arī veda līdzi lielgabalus. Un atgriezās atpakaļ uz 1812.g. Ziemassvētkiem, un pirms Ziemassvētkiem nomira vecais Vunks (Vunk), un tika apbedīts Ziemassvētkos. Šinī gadā 1 pūrs sāls maksāja 10 sudraba rubļus. Uz Liepājas ostu sūtījām rudzus, kviešus un miežus, tāpat bija arī Nīcā.

Dunikas Laika grāmata

Šis unikālais dokuments saglabājies tāpēc, ka to savulaik no iznīcības paglābis Rucavas pagasta darbvedis Sležis. Tagad par tā padarīšanu pieejamu jo plašam lasītāju pulkam nesavtīgi rūpējas dunicnieks Mihails Ignats. Tieši viņš pēc savas iniciatīvas atradis manuskriptu arhīvā, nodrošinājis tā kvalificētu tulkojumu un tagad tiek domāts par tā izdošanu. Pateicoties savām saknēm, dzimtā novada mīlestībai pavisam drīz tapsim par jaunu vēstures atklājumu lieciniekiem.

Par sevi, saviem senčiem, varēs izlasīt daudzas Dunikas dzimtas. Būs materiāli par Trūbiem, Ķesteriem, Piečiem, Smiltniekiem, Brizgām, Vīskintiem, Ratniekiem, Ozolmežiem, Rusiņiem, Šubkalšiem, Vamžiem, Meiriem, Sneibiem, Piķeļiem, Duļķiniem, Veitiem, Piķeļiem, Krētaiņiem, Burģeļiem, Sanderiem, Lielgalvjiem,  Tiļugiem, Roļiem, Neskužiem, Ziemeļiem, Spudēm, Dinvitiem, Slamstiem, Timbrām, Žagatiem, Svikļiem, Spričiem, Skultēm, Šķutēm, Putriem, Lukažiem, Vanagiem, Ķudiem, Ķesteriem, Druļļiem, Muižniekiem, Wecvagariem, Ratniekiem, Palapjiem, Saukantiem, Vanagiem, Smiltniekiem un vēl daudziem citiem, kas pieminēti grāmatā un še nenosaukti.

Jā, dažs uzvārds varbūt mūsdienās rakstās mazliet savādāk, bet fakts, ka savai dzimtai Dunikas pusē būs iespējams par saviem senčiem lasīt ir neapstrīdams.

Tās ir mūsu saknes šajā zemē. Ja gribam stipri un vienoti būt, mums tās jāgodā.

Lai šis manuskripts iespējami tuvākā nākotnē taptu publicēts neatlaidīgi un mērķtiecīgi strādā viena mērķa vadīta komanda

Paldies

Mihailam Ignatam        par iniciatīvu un mērķtiecību

Zandai Ekšteinei          par atbalstu un ieinteresētību savu sakņu atrašanā

Agrim Dzenim             par kvalitatīvu, vēsturiski precīzu tulkojumu

Inesei Veisbukai           par manuskripta aktualizēšanu un Dunikas mājvārdu precizēšanu

Ja vēlies, arī Tu vari nākt komandā ar savu ideju un devumu!

Vēstures pietiks mums visiem!

Dunikas Laika grāmata.

Saruna jau pēc TV Kurzeme intervijas 2021.03.26.

Intervijās vienmēr rodas jaunas atklāsmes, top stiprāka vai mainās pārliecība un , protams, rodas daudz jaunu jautājumu. Šoreiz  par tiem saruna uzreiz pēc intervijas.

Jautājumus, kuri rodas nu jau intervijai pateicoties, uzdod TV Kurzeme reportiere Monta Skuja.

Dunikas laika grāmata.

Attēlos Dunikas Laika grāmatas un Dunikas Klēts grāmatas titullapas rokrakstā.

Dunikas Laika grāmata.

TV Kurzeme 2021.03.26. ēterā pārraidītā orģinālintervija

Intervijās vienmēr rodas jaunas atklāsmes, top stiprāka vai mainās pārliecība un , protams, rodas daudz jaunu jautājumu. Šoreiz  par tiem saruna uzreiz pēc intervijas.

Jautājumus, kuri rodas nu jau intervijai pateicoties, uzdod TV Kurzeme reportiere Monta Skuja.

Mihails Ignats par skatu uz Duniku no putna lidojuma un Dunikas Laika grāmatu.

Vēsturnieks Agris Dzenis -pirmie iespaidi par Duniku, materiālu atlase, lai veidotu Dunikas Laika grāmatu.

Dunikas Laika grāmata ir tapšanas stadijā, tajā tiks aprakstīti notikumi un reālas tos veidojošas personas Dunikā, sākot ar 1812. gadu. Lai šos notikumus komentētu, paskaidrotu kontekstā kopā ar pasaules procesiem, esam savā pulkā aicinājuši vēsturnieku Agri Dzeni. Tieši viņš ir tas, kurš pareizi tulkos vāciski rakstītos Niederbartau muižas dokumentus, pat no 1691 (!!!) gada. Tātad redzēsim Dunikas ,- arī Nīcas, Bārtas un Rucavas vēsturi tajos senajos laikos, laužu dzīvi, parašas, tradīcijas un darba gaitas. Pagaidām darbs Latvijas valsts vēstures arhīvā, kurā Agris Dzenis aizrautīgi strādā ar dokumentiem. Ja vēsturu iemīl, izziņas darbs sagādā patiesu prieku. Pēc darba brīvdabas kafejnīcā uz vēsturei atbilstoša fona- veca Rīgas tramvaja parunājām par iespaidiem, Dunikas senos rakstus pētot.

Publikācijas par Dunikas Laika grāmatu.

1939.01.01 Nr. 3 Latvijas Vēstures institūta žurnāls.

M. Stepermanis – Dunikas Laika grāmata.