29 Jūl Pievienota sadaļa “Bārtas baznīca”.
Sens Bārtas upes foto.
Paula Maksa Berči veidotais Bārtas baznīcas projekts
Paula Maksa Berči veidotais Bārtas baznīcas projekts
Paula Maksa Berči veidotais Bārtas baznīcas projekts
Bārtas baznīcas iekšskats.
Dievkalpojums Bārtas baznīcā.
Baznīcas fasāde XX gs. divdesmitajos- trīsdesmitajos gados.
Bārtas baznīca ziemā.
Skats uz Bārtas baznīcu.
Bārtas baznīca vasarā.
Bārta. 1892. gadā šajā vietā uzcēla mūra baznīcu pēc pazīstamā Liepājas arhitekta Maksa Paula Berči projekta. Baznīca tika sagrauta Otrā Pasaules kara beigās un kopš tā laika vairs nav tikusi atjaunota. Pirms pāris gadiem, pateicoties enerģisku un mūsu dzimtenes kultūrvēsturē ieinteresētu cilvēku uzņēmībai, baznīcas drupās tika sarīkota talka un krūmiem aizaugušās drupas, kuras pat no ceļa pirms tam lāgā nevarēja redzēt, tagad ir pārvērstas kulturālā apskates objektā, kam pielikta pat informatīvā plāksne.
Bārtas baznīca miglainā vasaras rītā.
Bārtas baznīca.
Bārtas baznīcas fasāde.
Bārtas baznīcas fasāde ar sastatnēm.
1941. gadā baznīca smagi cieta apšaudēs, taču 1942. gadā to izdevās atjaunot- par spīti kara laikam. Taču 1944. gada rudenī iesākās t. s. Kurzemes kaujas, kad Sarkanā armija sasniedza Baltijas jūru pie Mēmeles un nogrieza Kurzemē palikušajām vācu karaspēka daļām atkāpšanās ceļu pa sauszemi. Izveidojās t. s. “Kurzemes katls”.
1945. gada 23. janvārī- 3. februārī norisinājās ceturtā no tā sauktajām Kurzemes lielkaujām, kad Sarkanā armija mēģināja izlauzties uz Liepāju un Saldu. Liepājas virzienā uzbrūkošie padomju spēki izveidoja nocietinājumus Bārtas un Vārtājas krastos. Karadarbība nevarēja neizpostīt arī apkaimi. Baznīca tika sagrauta vēlreiz, šoreiz jau visai smagi. Pēc kara cilvēki to mēģināja atjaunot saviem spēkiem. Kas no tā iznāca- atbildi uz šo jautājumu mēs šeit esam devuši, iepostējot Liepājas rajona izpildkomitejas lēmumu.
Rietumvācijas latviešu avīzē “Latvija” 1982. gada 3. maijā ir publicēts Andreja Eglīša dzejolis “Kursas krišana”. Pie dzejoļa ir ievietotas fotogrāfijas- Bārtas baznīcas drupas. Sevišķi kvalitatīvas šīs fotogrāfijas nav, tomēr kvalitātes ir pietiekami, lai redzētu, ka 1982. gadā drupas bija krietni labākā stāvoklī- gandrīz var teikt, ka baznīca toreiz būtu bijusi atjaunojama bez sevišķām problēmām. Kaut ko, protams, ir noārdījis laika zobs šajos gandrīz 40 gados. Bet kaut kur neapšaubāmi “palīdzīgu” roku esam pielikuši mēs paši…
Lai esam mierīgi- visapkārt zemei velkas briesmas,
Lai taupām vaimanas, būs nomirušo daudz-
Tumšs posta gredzens tautu ciešāk kopā žņaudz,
No kaujās izdegušiem kapiem atšalc upurdziesmas,
Pirms tumsā paliekam, lai vēlreiz krustā šķēpus duram-
Ar zobiem asiņainiem debess mala draud,
Uz cīņas ceļa nomirušos neapraud.
Šī nakts ir pēdējā, kad brīvi ugunssardzi turam,
Sveiks, tautu kaujas lauks, kas zina, kad atkal sārtu kuram?
Rietumvācijas latviešu avīzē “Latvija” 1982. gada 3. maijā ir publicēts Andreja Eglīša dzejolis “Kursas krišana”. Pie dzejoļa ir ievietotas fotogrāfijas- Bārtas baznīcas drupas. Sevišķi kvalitatīvas šīs fotogrāfijas nav, tomēr kvalitātes ir pietiekami, lai redzētu, ka 1982. gadā drupas bija krietni labākā stāvoklī- gandrīz var teikt, ka baznīca toreiz būtu bijusi atjaunojama bez sevišķām problēmām. Kaut ko, protams, ir noārdījis laika zobs šajos gandrīz 40 gados. Bet kaut kur neapšaubāmi “palīdzīgu” roku esam pielikuši mēs paši…
Lai esam mierīgi- visapkārt zemei velkas briesmas,
Lai taupām vaimanas, būs nomirušo daudz-
Tumšs posta gredzens tautu ciešāk kopā žņaudz,
No kaujās izdegušiem kapiem atšalc upurdziesmas,
Pirms tumsā paliekam, lai vēlreiz krustā šķēpus duram-
Ar zobiem asiņainiem debess mala draud,
Uz cīņas ceļa nomirušos neapraud.
Šī nakts ir pēdējā, kad brīvi ugunssardzi turam,
Sveiks, tautu kaujas lauks, kas zina, kad atkal sārtu kuram?
Rietumvācijas latviešu avīzē “Latvija” 1982. gada 3. maijā ir publicēts Andreja Eglīša dzejolis “Kursas krišana”. Pie dzejoļa ir ievietotas fotogrāfijas- Bārtas baznīcas drupas. Sevišķi kvalitatīvas šīs fotogrāfijas nav, tomēr kvalitātes ir pietiekami, lai redzētu, ka 1982. gadā drupas bija krietni labākā stāvoklī- gandrīz var teikt, ka baznīca toreiz būtu bijusi atjaunojama bez sevišķām problēmām. Kaut ko, protams, ir noārdījis laika zobs šajos gandrīz 40 gados. Bet kaut kur neapšaubāmi “palīdzīgu” roku esam pielikuši mēs paši…
Lai esam mierīgi- visapkārt zemei velkas briesmas,
Lai taupām vaimanas, būs nomirušo daudz-
Tumšs posta gredzens tautu ciešāk kopā žņaudz,
No kaujās izdegušiem kapiem atšalc upurdziesmas,
Pirms tumsā paliekam, lai vēlreiz krustā šķēpus duram-
Ar zobiem asiņainiem debess mala draud,
Uz cīņas ceļa nomirušos neapraud.
Šī nakts ir pēdējā, kad brīvi ugunssardzi turam,
Sveiks, tautu kaujas lauks, kas zina, kad atkal sārtu kuram?
Bārtas baznīca 2021.07.27.
Bārtas baznīca 2021.07.27.
Bārtas baznīca ir arī Kristīnes Jākabsones senču baznīca- vairākas Palapju dzimtas paaudzes šajā baznīcā ir kristītas, iesvētītas un laulātas, kā arī no šīs baznīcas izvadītas mūžības ceļos.
Bārtas baznīcas fasāde 2021. gada 17. jūlijā.
Skats no iekšpuses uz vietu, kur kādreiz bija balkons ar ērģelēm (vēsturisko fotogrāfiju ar to, kā šī vieta izskatījās, kad baznīca vēl nebija sagrauta, var atrast zemāk). Dabā var redzēt, ka durvju arka kādreiz bijusi platāka- tā, kā tas ir redzams vēsturiskajā fotogrāfijā. Droši vien, ka tā pataisīta šaurāka tad, kad pēc Otrā Pasaules kara draudze baznīcu sāka nelegāli (no padomju varas viedokļa) atjaunot. Sk. zemāk iepostēto Liepājas rajona izpildkomitejas rīkojumu par baznīcas atjaunošanas darbu pārtraukšanu.
Bārtas baznīcas iekšskats.
Bārtas baznīca 2021.07.27.
Bārtas baznīca 2021.07.27.
Bārtas baznīca 2021.07.27.
Bārtas baznīca 2021.07.27.
Bārtas baznīca 2021.07.27.
Bārtas baznīca 2021.07.27.
Bārtas baznīca cauri laikiem un notikumiem, ļaudis, kuri tai savu dzīvi veltījuši un Paula Maksa Berči vērienīgais projekts
No Comments