Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

Bārtas plostnieki.

Plostnieku tradīciju turpinājums Bārtas upē.

Bārtas plostnieki.

Vēsturiska tradīcija ar iespējamu turpinājumu.

Plosti Bārtā. Vēsturisks foto.

Visas labas idejas var realizēt, ja saliek kopā prātus, izdomu un enerģiju. Tā nu reiz satikās vīri un sievas, kuriem mieru nelika doma pa Bārtu plostu atkal nolaist.

Vai varam atjaunot tradīciju, kura it kā likum sakarīgi tehnikas progresa dēļ beidzās tik tālajā 1962 gadā ?

Pagaidām - jautājums

Kopš tā laika daudz kas mainījies, ar citām acīm skatām senču sasniegto, vērtējam izdarīto un realizējam tās mūsdienu sabiedrībā un apstākļos. Protams, izaicinājums.

Lai nu kā, pirmie soļi ir sperti, idejas atbalstītāji pagaidām mazā pulkā kopā it nākuši, spējuši vienoties un – aiziet pie Gaujas plostniekiem amatu mācīties. Nu esam šo skolu gājuši un ticību saviem spēkiem guvuši.

Tā varam tagad droši teikt, ka arī mūs’pusē nu ir vīri, kuri plostu spēs sasiet, pa upi uz leju palaist un līkumos nostūrēt, ir sievas, kuras plostnieku tradīcijas jau gadiem līdz ar citām vēstures liecībām vākušas. Atliek vien Kurzemnieku materiālus kopā likt, lai viss būtu kā senajos laikos, to Bārtas plostu darināt un pa straumi laist.

Tā vienkārši ir

Kā Bārtas plostnieki pie Gaujas plostniekiem amatu mācās.

Skaties, kā tas bija un notika.

Kārtīgiem plostniekiem - kārtīgs karogs.

Baļķu grēda jo milzīga, darba būs daudz!

Plostnieku solidaritāte un simpātijas acīm redzamas.

Pirmo pleni redz kā pareizi novieto, lai izmantotu nākamās sienot.

Baļķi plosta sējējiem tiek padoti gandrīz nepārtraukti.

Baļķi plostiem un plāksnes grīdai. Kājas lai sausumā tak viesiem.

Plosta siešanā svarīgas visas nianses. Paēdiens jau nu pavisam noteikti.

Uz pirmās plenes noteikti ir stūres airis. Te viss vēl tikai top.

Bārtas topošie plostnieki asina Gaujas plostnieku zāģi, viss notiek!

Karogi plīvo, saule spīd, darbs tik uz priekšu!

Laiks plostnieku zupai! Arī Valmieras novada vadība kopā ar plostniekiem ķeras pie karotēm.

Labākās domas un spraigākās diskusijas akurāt pie pilna vēdera.

Plostu pareizi sasiet nebūt nav viegli. Kurzemnieki mācās.

Kā Tu domā, kam tik daudz klucīšu? Kurzemnieki nesaprot pagaidām, bet skaļi vis neprasa.

Gatavās plenes tiek atbilstoši tradīcijām sastiprinātas kopā. Te, protams, arī sava ziņa.

Plostam sānos piestiprina tā saucamās “zaplavas”. Nez, Kurzemē šos baļķus dēvē savādāk?

Plenes jāsastiprina cieši un droši. Gaujas plostnieki gan zina to “Drēbi”.

Ja suns uz plosta jūtas droši, tātad viss izdarīts kā nākas!

Tūlīt tak nesīs to lielo stūres airi, visam jau bija jābūt kārtībā!

Redz, kāds prozaisks pielietojums tiem klucīšiem! Bet ko padomāji Tu?

Pirmās 6 plenes kopā jau izskatās iespaidīgi,bet kas vēl tik būs un top...

Patiesi iespaidīgi! Turklāt, tas nebūt nav vēl viss.

Kopīgiem spēkiem no 15 plenēm sastāvošs, garumā gandrīz veselus 100 metrus (ja mērām no vienas stūres gala, līdz otrai, tad noteikti- plostnieku humors) kārtīgs Gaujas plosts uzbūvēts. Zīmīgi, ka tas ir bez maz 100 metrus garš – garākais līdz šim Gaujas plostnieku renesanses 25 darbības gados sasietais plosts. Aiziet, kopā pa Gauju! Vai nākamgad laidīsim plostu Bārtā? Nākamie Bārtas plostnieki, nāciet talkā! Vai kopīgiem spēkiem pieņemsim izaicinājumu un pēc apaļu 70 gadu pārtraukuma pa Bārtu atkal tiks plostots?