Liepājas Novadpētniecības muzeja valdes loceklis, Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis, Liepājas biškopības biedrības loceklis, dziedāšanas biedrības “Vārpa” dibinātājs un Liepājas muitas darbinieks Klāvs Kurzeme dzimis 1883. gada 22. maijā plkst. 20.00 Nīcas (Dunikas) pagastā.
Kristīts 19. jūnijā Bārtas baznīcā. Kūmās: saimnieks Klāvs Piķelis ar sievu Ievu, butiniece Ieva Matute. Iesvētīts Bārtas baznīcā.
Vecāki: kroņa zemnieks, namelnieks un slīperu cirtēju uzraugs Kurzeme Jānis (dz. 08.09.1852. plkst. 3.00 Nīcā – m. ?) un Ilze (dz. Siliņa, Siliņu Jāņa un Laipenieku Ilzes meita, dz. 27.05.1852. plkst. 7.00 Nīcā – m. 26.01.1904. plkst. 11.00, apgl. Ozolmežu kps. Dunikas pag.). Klāva Kurzemes vecāki precējušies 13.02.1877. Bārtas baznīcā.
Klāva Kurzemes tēvs Jānis bijis liela, gara auguma, ar lielu bārdu, noteicis koku vērtību. Klāva Kurzemes tēva Jāņa vecāki: kalps (Nīcā), vēlāk butinieks Kurzemes Niklāvs (dz. ap 1812 vai ap 1815 Bārtā – m. 07.08.1885. plkst. 5.00) un Padāņu Katrīne Pētera meita (dz. ap 1816-1817 Kauņas guberņas Telšu apriņķa Skodā – m. ?), precējušies 27.03.1838.
Klāva Kurzemes māsas un brālis: 1) Jānis (dz. 22.10.1877. plkst. 3.00 – m. 03.07.1885. plkst. 2.00), 2) Ieva (dz. 19.06.1880. plkst. 1.00 – m. 11.09. vai 11.11.1954., apgl. Sviļu kps. Rucavas pag.), 07.09.1897. prec. ar Juri Barbānu (dz. 1870 – m. 27.07.1932.) Rucavas “Pomaros”, 3) Anna (dz. 25.02.1886. plkst. 15.00 – m. 07.09.1915. plkst. 21.30, apgl. Sviļu kps. Rucavas pag.), 29.05.1905. prec. ar Miķeli Kalnu (dz. 19.10.1877. (pēc v. st.) – m. 01.11.1951., apgl. Mangaļu kps. Rucavas pag.) no Rucavas “Alkšņiem”, 4) Ilze (dz. 27.06.1888. plkst. 18.00 – m. 13.02.1920.), 12.05.1906. prec. ar Juri Kļavu (dz. ? – m.1939.) Rucavas “Blusās”.
Klāvs Kurzeme bijis pagara auguma. Mācījies Sikšņu skolā. 1959. gadā Sikšņu skola svin 70 gadus un “Cīņa” raksta: “Jauno paaudzi apsveica Klāvs Kurzems, kas skolā sācis mācīties trīs gadus pēc tās dibināšanas.”
1907. gada 6. maijā precējies ar Katrīnu Bergmani (dz. 24.06.1887. – m. 13.10.1975.) no Rucavas pagasta “Šēperiem”, Jāņa Bergmaņa un Katrīnas dz. Brušvites meitu.
Klāva Kurzemes bērni: 1) Anna Alvīne (dz. 05.03.1908. Dunikas pagastā – m. 01.11.1976. Melburnā, Austrālijā), precējusies ar Arturu Lūsi (dz. 02.07.1902. Bērzones pag. – m. 27.03.1964. Austrālijā), viņu dēls Gundars Zigurts Lūsis (dz. 13.05.1928. Latvijā – m. 02.01.1996. Austrālijā) bija keramiķis un keramikas darbnīcas „Gunda” īpašnieks Austrālijā, 2) Miķelis Alberts (dz. 10.12.1909. Dunikas pagastā – m. 10.10.1992. Melburnā, Austrālijā), 1938. g. precējies ar Austru Laipenieks, 3) Jānis Nikolajs (dz. 21.06.1911. Latvijā – m. 1992 Latvijā), precējies ar Zentu Knohs, mācījies Liepājas jūrskolā un strādājis par mehāniķi, 4) Emīlija Austra (dz. 25.03.1917. Harkovā – m. 08.(?).08.2013. ASV), 1937. g. precējusies ar pazīstamo vieglatlētu un skolotāju Ādolfu Grienvaldu, vēlāk ar … Samoviču un Vincentu Antiko, arī pati ir pazīstama vieglatlēte, spēlējusi Liepājas vadošās volejbola komandas sastāvā, 5) Pēteris Rūdolfs (dz. 07.11.1919. Latvijā – kritis karā 12.07.1944.), 6) Vilnis (dz. 1925. g. maijā Latvijā – m. … Latvijā), prec. ar Mildu Dzidru Grabi (dz. 1934 – m. 2008), vienu no labākajām Liepājas vieglatlētēm, strādājis par krāsotāju Liepājas vispārējās celtniecības trestā.
Meita Emīlija piedzimst 1917. gadā Harkovā, jo Kurzemes ģimene izbrauca 1914. gadā un atgriezās 1918. gadā. Klāva Kurzemes sievas māsa, kura arī bija kopā ar viņiem, atceras: “Vācietis nāca virsū. Sākumā domājuši, ka brauks uz Bunku, tur dažas mantas aizveduši. Paņēma mātei 2 zirgus, ratus, māte pie 1 kumeļa palika. Atpakaļ vairs nevarēja tikt. Tad uz Jelgavu – tur zirgus pārdeva ceļa naudai uz Harkovu. Uz Harkovu brauca tāpēc, ka Bunkā iepazinās ar Voita kundzi, kurai brālis bija Harkovā. Brauca ar vilcienu. Izbrauca tāpēc, ka baidījās no vāciešiem.”
Klāvs Kurzeme bijis Liepājas Novadpētniecības muzeja (dibināts 1924. gadā) valdes loceklis, viens no Jāņa Sudmaļa līdzgaitniekiem tā izveidošanā un krājumu bagātināšanā, tāpat dziedāšanas biedrības „Vārpa” dibinātājs. Dzīvojis Dunikas pagasta Sikšņu ciema „Kurzemēs” un arī Liepājā. Ap 1928. gadu viņa dzīvesvieta ir Tiklo iela 6 (tagad Ed. Veidenbauma iela 6) Liepājā.
1926. g. 9. martā Liepājas muitas jaunākā muitas uzrauga vietas pagaidu izpildītājs Klāvs Kurzeme, kurš pieņemts dienestā 1925. gada 6. septembrī, kā nokalpojis muitas resora dienestā sešus mēnešus, apstiprināts amatā par štata darbinieku, sākot no 1926. g. 6. marta.
Klāvs Kurzeme darbojies arī Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrības padomē ap 1938.-1940. gadu. Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrība dibināta 1913. gadā.
Klāva Kurzemes vārds atrodams Latvijas 1940. gada telefona abonentu sarakstā Liepājā, viņa biškopības piederumu tirgotava un mākslīgo šūnu darbnīca atrodas Kr. Barona 38 (tagadējā Rīgas ielā 38). Tāpat viņa vārds minēts adresē Bāreņu ielā 15.
1950. gados Klāvs Kurzeme vairākkārt ir Sikšņu ciema un Slamstu vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu komisijas loceklis.
Teicēju Klāva Kurzemes un viņa sievas Katrīnas balsu audio ieraksti pieejami Latviešu folkloras krātuves kolekcijā, ieskaņoti 1961. gadā 15. zinātniskajā ekspedīcijā Liepājā.
Klāvs Kurzeme arī mācījis katrai fotogrāfijai otrā pusē uzrakstīt datumu, vietu, cilvēku vārdu, jo tad tās vērtība, gadiem ritot, divkāršojoties.
Klāvs Kurzeme mira 1967. gada 22. janvārī un apglabāts 28. janvārī plkst. 15.00 Centrālkapos Liepājā.
1964 gada 5.decembrī.