Materiālu sastādījusi mazmazmeita
Guna Jaunciema-Balbārde.
Jēkabs dzimis 1913. gada 25. oktobrī. Vecāki – saimnieki Jēkabs un Līne. Jēkabs nāk no kuplas ģimenes. Ģimenē kopā dzimuši ap 11 bērniem (dažu liktenis nav zināms).
Jēkabs apprecējās ar Madi Pieči, viņu laulībā 1940. gada 30. janvārī dzima meita Alma. Ģimene dzīvoja un saimniekoja savā saimniecībā – Liepienu ciema Jaunzemju mājās.
2. pasaules karš nesaudzēja šo ģimeni, un 1945. gada 15. janvārī Jēkabs tiek iesaukts Sarkanajā armijā (ģimenē gan stāstīts, ka iesaukums bijis 1944. gada beigās). Jēkabs karoja vienā no 130. Latviešu strēlnieku korpusa daļām, bija artilērijas seržants.
Diemžēl Jēkabs no kara pie savas ģimenes mājās neatgriezās. Viņa liktenis tā arī nav skaidrs, oficiālā informācija liecina – pazudis bez vēsts, pazušana datēta ar datumu 28.02.1945.
Taču par Jēkabu un viņa likteni ģimenē bija vairākas versijas:
1. Tiešām kritis kaujā. Laikā, kad datēta Jēkaba bez vēsts pazušana aktīvas kaujas notika starp Saldu un Dobeli, kur atradās frontes līnija. Iespējams, tiešām Jēkabs kritis un neatpazīts apbedīts.
2. Aizbēdzis no frontes. Kādā sarunā ar mājiniekiem Jēkabs licis noprast, ja tāda iespēja radīsies, tad viņš centīšoties bēgt no frontes, ja tas būtu izdevies un tiešām noticis, tad likumsakarīgi – atgriešanos mājās tā brīža situācija nepieļāva. Šo versiju papildina fakts, ka pēc oficiālā datuma, kad Jēkabs atzīts par bez vēsts pazudušu, uz mājām vēl pienākusi vēstule no viņa.
Vēlākos laikos, kad bija iespējams uzzināt informāciju par saviem armijā iesauktajiem tuviniekiem un viņu likteni, Jēkaba sievai ar meitu neko vairāk noskaidrot nav izdevies, jo atbildes bija sausas – bez vēsts pazudis, liecieties mierā – nemeklējiet! Tajā pašā laikā kāds zinātājs norādījis, ka cilvēks, ar šādu vārdu un uzvārdu, pēc kara dzīvojot Austrijā, kam gan apstiprinājums nav gūts.
Diemžēl īsto patiesību neviens vairs nezina un Jēkaba liktenis ir joprojām mīkla. Bet ģimenē šie stāsti, pieminot Jēkabu, turpina dzīvot.