Sikšņu skola, kā jau lauku skola, it kā mazliet mazāk sajutusi tiešu politisku ietekmi, taču galvenās vadlīnijas, protams, bija jāievēro. Un prasmīgu skolotāju rokās parasts dzīvās dabas stūrītis kļūst par savas dzimtās puses mīlestības un dabas izzināšanas aizsākumu. Politiskās dziesmas obligātais festivāls kļūst par lielisku dziedāšanas skolu tradīcijas un jubilejās. Internacionālisma garā veidotās tikšanās ar kaimiņu tautu skolēniem tika izmantotas kā kultūras apmaiņas un bagātināšanas programmas.
Par to skaļi nerunāja, tas būtu reāls apvainojums valsts politikas graušanā. Vai mēs toreiz pat to domājām? Vai sapratām starp rindām nepateikto? Jebkurā gadījumā, tā bija lieliska skola. Kā atšķirt uzspiestu ideoloģiju no patiesām vērtībām.