Dzimusi, augusi, skolā gājusi Smiltenē- mazā, skaistā, latviskā pilsētiņā.

Studējusi Liepājā, iegūstot divas specialitātes – Pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas un Pamatskolas pedagoģijas un metodiku. Iegūts maģistra grāds izglītības zinātnēs.

20 gadi veltīti Rucavas tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanai, Rucavas tradicionālā kultūrtelpa ierakstīta Latvijas Nacionālajā NKM sarakstā, par ko piešķirta Mūža stipendija un Triju zvaigžņu ordenis.

Šobrīd – Tradīciju nama “Zvanītāji” saimniece, Rucavas tradīciju kluba vadītāja

Savā ziņā Sandra ir prezidenta virzītā “Latviešu vēsturisko zemju likuma” vēstnese. Prezidenta ideja – dot iespēju attīstīties un valstiski atbalstīt dažādas kultūrtelpas. Mans kā ekspertes ieteikums bija – ierakstīt Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā arvien jaunas kultūrtelpas. Pats galvenais, ko Sandra gribētu rosināt: lai katrā vismazākajā Latvijas, šajā gadījumā Dienvidkurzemes vietiņā: pagastā, ciemā, kur dzīvo kaut daži iedzīvotāji – ļaudis apzinātos savu identitāti, izzinātu savas vietas kultūrvēsturi, koptu savu kultūrvidi. Noteikti Nacionālajā NKM sarakstā būtu jāieraksta Nīcas un Bārtas kultūrtelpas, bet tikpat būtiski ir veidot savu Dienvidkurzemes kultūrtelpu sarakstu ar vietām, kas ir atšķirīgas, sakoptas un interesantas. Jau šobrīd Rucavas novadā redzamas šādas “mazās kultūrtelpas”. Tāda ir, piemēram Dunika – Vai daudz ir Latvijā pagastu, kas radušies reizē ar Latviju, vieta, no kurienes nāk daudz slavenu ļaužu, un kur arī šobrīd ir nepieredzēti liela vietējo ļaužu aktivitāte? Tāpat atšķirīgs ir Papes Ķoņu ciems, kas noteikti būtu ierakstāms UNESCO aizsargājamo vērtību sarakstā. Atšķirīgi ir arī citi bijušie Rucavas ciemi – Ģeistauti, Palaipe, Meirišķe, Ķāķišķe, u.c. Un tādu ciemu netrūkst visā Dienvidkurzemes teritorijā. Viss pašu iedzīvotāju rokās, bet jaunā novada vadībai un deputātiem būtu jāatbalsta šo mazo vietu iniciatīvas.

Sandra Aigare – ieskats atmiņu stāstā.

Par to, kur Sandra dzimusi, kā nokļuvusi Rucavā, kādus darbus veikusi Zvanītājos un kas ar Rucavas sievām kopā paveikts. Īsumā.

Sandra Aigare – Par Rucavas un Baltu kultūrtelpu, apdziedāšanas dziesmas un Rucavas baltais sviests.

Sandra Aigare uzņem viesus “Zvanītājos”, dzied apdziedāšanas dziesmas Rucavnieku stilā un Kurzemes melodijās, pastāsta par Rucavas baltā sviesta tapšanu un, protams, uzcienā  viesus ar to.

Sandra Aigare – atmiņas, apceres un pārdomas.

Sandra Aigare stāsts visās niansēs un pilnā apjomā. Stāsts par saknēm, paveikto Rucavas kultūrtelpas kopšanā un, protams, iecerēm. Par to, ka dažādas parašas un tradīcijas pat blakus ciemos ir ar atšķirīgām niansēm, par to, ka savu dzimto pusi veido tieši ļaudis, kas tur dzīvo un ir savam novadam piederīgi.  Ja  šādi ļaudis spēj vienoties,  viņi var lieliski gan saimniekot, gan kultūru balstīt, papildināt viena otru.