Dunicnieku celta un lolota

Dunikas Golgatas baznīca.

Dunikas Brāļu draudzes saieta vieta

Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīcas stāsts

Par Dunicnieku spēju izvirzīt sev mērķi, par to vienoties un godam sasniegt..

.Dunicnieku sapnis par savu  Brāļu draudzes saieta namu īstenojās 1933. gadā.

No Brāļu draudzes hronikas: Uz Jēkaba Slamsta un citu brāļu ierosinājuma Dunikas Brāļu draudzei tika piešķirts zemes gabals baznīcas celšanai pie Šķirceļu kapiem no Luknes mežniecības teritorijas. 1932. gada 13. septembra zemes grāmatu akts Nr 197-1 ko apstiprināja Zemkopības departamenta direktors E. Mačiņš. Projektu baznīcai, kas paredzēta pēc lieluma 19 reiz 9.30 reiz 5 metri,izgatavoja pēc K. Janeka meta apriņķa būvtehniķis Groskaufmans. 1933. gadā tika uzcelta tagadējā koka baznīca, piedaloties daudziem apkārtnes iedzīvotājiem. B Būvdarbus vadīja K. Janeks un J. Intenbergs, mūrnieka apmetēja darbus veica mūrniekmeistars Kundziņš. Pamata svētki jau notika 18. jūnijā un atklāta līdz ar iesvētīšanu tika 17. decembrī no Kurzemes Brāļu draudžu vadītāja Pētera Jankaiša kas bija arī radījis savas speciali sacerētās dziesmas šim gadījumam. Baznīca tika nosaukta par “GOLGATU”. Ar 1946. gada 25. aprīli mācītājs Kamols sāka turēt savus dievkalpojumus arī Dunikas Golgatas baznīcā, pārējās svētdienās vēl notiekot Brāļu draudžu dievkalpojumiem. Pēc Kurzemes Brāļu draudzes likvidēšanas 1942. gadā Golgatas baznīcā, abiem ticīgo nogrupējumiem saplūstot kopā, izveidojās tagadējā Dunikas Golgatas baznīcas Evangēliski Luteriskā brāļu draudze, kura 1949. gadā tika reģistrēta kā atsevišķa vienība - draudze. Draudzes teritorija pēc Bārtas baznīcas slēgšanas tagad aizņem visu Sikšņu ciema teritoriju, atskaitot vietējos nelielos Ječu un Ragagala - Ķērvju ciemus, kas turās pie Rucavas draudzes. Draudzes teritorijā skaitās 17 kapsētas. Noraksts pareizs K. J.

Vēsturisks fakts

Taču tam visam bija priekšvēsture, cieši saistīta ar Brāļu draudžu ienākšanu Kurzemē

Kurzemes Brāļu draudze tika dibināta 1891.gadā, tātad 149 gadus vēlāk nekā pirmās latviešu Brāļu draudzes kopas Vidzemē. Līdz ar to būtiski atšķīrās abu hernhūtisko kustību kultūrvēsturskais mantojums, izveidotās tradīcijas un arī teoloģiskās nostādnes. Vidzemes latviešiem Brāļu draudze bija sociāla, kulturāla un reliģiska tautas kustība, kurzemniekiem Brāļu draudze bija tikai reliģiska kustība. Vēsturiskais fons krasi atšķīra Vidzemes un Kurzemes Brāļu draudzes, veidoja atšķirīgas pašizpratnes paradigmas, noteica atšķirīgus darbības organizācijas un vadīšanas modeļus. Dažādie Brāļu draudzes kustības paradigmas modeļi liedza Latvijas valstiskuma pirmajā periodā abām lielākajām latviešu Brāļu draudzes organizācijām savstarpēji tuvoties un savu saskaņot darbību.

Kurzemes Brāļu draudzes darbības izplatības areāls ar nelieliem izņēmumiem ir tagadējā Liepājas rajona teritorija.

Kurzemes Brāļu draudzes pirmais rosinātājs bijis amatnieks, koka apavu meistars Miķelis Bukālis. Viņu kā misionāru uz Lejaskurzemi esot sūtījusi kāda Brāļu draudze Prūsijā. Darbību Kurzemē sludinātājs uzsācis 1863. vai 1864. gadā Papē un tās apkārtnē. Nav īsti saprotams, kādas tautības viņš bijis, jo starp viņu un kurzemniekiem esot pastāvējusi zināma valodas barjera. Miķelis Bukālis esot “runājis prūšu - kuršu izloksnēs, kas arī no mūsu baltu valodu celma”.

Cilnis, Jānis. Brāļu draudze Kurzemē. Vēsturisks atskats sakarā ar 100-gadi. Portlande (ASV), 1991. 7. lpp.

Miķelis Bukālis esot bijis talantīgs un ļaužu iemīļots sludinātājs. Viņš darbojies Rucavā, Nīcā, Pērkonē, Skatrē, kur viņš arī apprecējies, un vietējie zemnieki ziedojuši līdzekļus, lai sludinātājs varētu uzcelt dzīvojamo māju. Piecdesmit gadu vecumā Miķelis Bukālis miris un apglabāts Verbeļu kapos.

Cilnis, Jānis. Brāļu draudze Kurzemē. Vēsturisks atskats sakarā ar 100-gadi. Portlande (ASV), 1991. 7- 8. lpp.

Par viņa sekotāju un galveno Brāļu draudzes ideju attīstības virzītāju kļuva Hermanis Klabis (1838—1928) no Nīcas, kurš ar Miķeli Bukāli iepazinies 26 gadu vecumā.

Hermanis Klabis.

Hermanis Klabis savu garīgo darbību un evaņģēlija sludināšanu izvērsa tajā pašā apvidū, kur Miķelis Bukālis. 19. gadsimta 70. gadu sākumā Hermanis Klabis darbību sāka arī Liepājas pilsētā.

20. gadsimtā starpkaru periodā Latvijas valstī Kurzemes Brāļu draudzes reģistrēto locekļu skaits pastāvīgi turējās ap četriem simtiem, tomēr tās darbībā un aktivitātēs iesaistījās vairāk cilvēku. Kurzemes Brāļu draudzei bija 14 draudzes, katrai bija savs biblisks nosaukums. Liepājā bija divas draudzes - Betlēmes un Krusta, Smaižos - Klints, Pāvilostā - Pāvili, Priekulē - Nācarete, Dubeņos - Salema, Nīcā - Betānija, Rucavā - Ciāna, Bārtā - Ēdene, Dunikā - Golgāta, Vaiņodē - Libani, Paplakā - Tabora, Saldū - Emaus un Rīgā – Bētele.

LVVA. 1370. f., 1. apr., 20. lieta. 203. lp.

Tur, kur draudzes locekļu bija mazāk nekā septiņi, izveidojās t. s. misijas stacijas. Tādu bija vairāk par divdesmit, lielākoties tagadējā Liepājas rajona robežās. Misijas stacijas bija arī Vidzemē un Latvijas pierobežā pie Lietuvas teritorijas.

Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 12. lpp

Kurzemes Brāļu draudze pārvaldīja evaņģēlisko konfesiju tradicionālos sakramentus, bērnus kristīja zīdaiņa vecumā, veica laulības un citas svētdarbības. Kurzemes Brāļu draudze iesaistījās arī diakonijas aktivitātēs, gādājot par grūtdieņiem, nodarbojās ar kristīgās literatūras iespiešanu un izplatīšanu, veidoja draudžu bibliotēkas, noturēja garīgo darbinieku sagatavošanas kursus. Kurzemes Brāļu draudzi var raksturot kā savam laikam tipisku reliģisku denomināciju. Šādā aspektā ieraugāmas paralēles ar citām tā laikmeta “mazajām” kristiešu baznīcām – baptistu, metodistu, adventistu.

Lielu vērību Kurzemes brāļi pievērsa darbam ar bērniem un jaunatni. Tā, piemēram, 1927. gadā Nīcā notika pirmie bērnu svētki ar 150 bērnu piedalīšanos. 1932. gadā darbojās 16 svētdienas skolas un 38 skolotāji. Pie katras draudzes darbojās jauniešu pulciņš, daži arī patstāvīgi, piemēram Liepājas garnizona karavīru Brāļu draudzes pulciņš. Jauniešu aktivitātes koordinēja Kurzemes Brāļu draudzes Jaunatnes apvienība. Regulāri tika rīkoti Brāļu draudzes jauniešu dziesmu svētki.

Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 13.–15. lpp.

Atšķirībā no vidzemniekiem Kurzemes Brāļu draudzes vadībai likās svarīgi veidot ciešākas saites ar starptautisko Hernhūtes Brāļu draudzi. 1922. gadā Kurzemes Brāļu draudzes konferencē piedalījās viesis no Zviedrijas Brāļu draudzes – Butkevics. 1927. gada jūnijā Kurzemes Brāļu draudzi nedēļas vizītē apciemoja Hernhūtes Brāļu draudzes bīskaps Teodors Marks. Vizīte noritējusi ļoti labvēlīgā gaisotnē ar domu attīstīt abpusējus sakarus, īpaši izglītības jomā.687 Tas arī deva augļus, un sludinātāji H. Auders un J. Jaunciems apmeklēja Brāļu draudzes misijas semināru Bukovinā, Silēzijā. Garīgo darbinieku kursi Kurzemes Brāļu draudzē notika ik gadu, sākot ar 1921. gadu.

Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 17.-18. lpp

1923. gadā iznāca Kurzemes Brāļu draudzes dziesmu grāmata ar 805 dziesmām. Izdevuma galvenais redaktors bija vēlākais Vidzemes Brāļu draudzes garīgo lietu vadītājs Roberts Bērziņš. Kopš 1921. gada reizi mēnesī tika izdots Kurzemes Brāļu draudzes preses izdevums “Ciānas Sargu Balsis”. 1934. gadā to pārdēvēja – “Brāļu Draudžu Vēstis”. Ar pārtraukumiem tas iznāca līdz 1945. gadam. Pēc Brāļu draudzes slēgšanas kādu laiku iznāca izdevums rokrakstā “Sakarnieks”, ko organizēja Eduards Grietēns.

Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 19. lpp.

1948. gadā Kurzemes Brāļu draudze beidza pastāvēt kā juridiska vienība un draudžu locekļiem bija jāizvēlās cita konfesionālā piederība. Tie lielākoties izvēlējās luteriskās vai baptistu draudzes.

LVA. 1448. f., 1. apr., 244. lieta.

Kurzemes luterāņu draudžu mācītāji, kuru draudzēs nonāca likvidētās Kurzemes Brāļu draudzes locekļi, viņus novērtēja atzinīgi — kā labus un dedzīgus draudzes locekļus. Piemēram, Rucavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Nikolajs Plāte draudzes hronikā raksta:

“Nav noliedzama Kurzemes Brāļu draudzes svētīgā nozīme cilvēku iekšējās reliģiskās dzīves izkopšanā un viņu nopietnā cenšanās būt nevis vārda kristīgiem, bet dzīviem Jēzus Kristus mācekļiem. `{`..`}` mācījos cienīt Kurzemes Brāļu draudzes ļaudis kā labākos manas draudzes locekļus.”

1 Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 6. lpp

Egils Turss par Dunikas Golgatas Brāļu draudzes materiāliem.

Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīcas tapšana.

Dunikas Golgatas Brāļu draudze.

Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīca – ļaudis.

Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīca – notikumi.

Kārlis Janeks Dunikas Golgatas Brāļu draudzē.

Liepājas apkaimes Brāļu draudzes

Brāļu Draudzes misija.

Dunikas Golgatas baznīca – nesenā vēsture.