Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīcas stāsts
Par Dunicnieku spēju izvirzīt sev mērķi, par to vienoties un godam sasniegt..
.Dunicnieku sapnis par savu Brāļu draudzes saieta namu īstenojās 1933. gadā.
Dunicnieku celta un lolota
Dunikas Golgatas baznīca.
Dunikas Brāļu draudzes saieta vietaNo Brāļu draudzes hronikas: Uz Jēkaba Slamsta un citu brāļu ierosinājuma Dunikas Brāļu draudzei tika piešķirts zemes gabals baznīcas celšanai pie Šķirceļu kapiem no Luknes mežniecības teritorijas. 1932. gada 13. septembra zemes grāmatu akts Nr 197-1 ko apstiprināja Zemkopības departamenta direktors E. Mačiņš. Projektu baznīcai, kas paredzēta pēc lieluma 19 reiz 9.30 reiz 5 metri,izgatavoja pēc K. Janeka meta apriņķa būvtehniķis Groskaufmans. 1933. gadā tika uzcelta tagadējā koka baznīca, piedaloties daudziem apkārtnes iedzīvotājiem. B Būvdarbus vadīja K. Janeks un J. Intenbergs, mūrnieka apmetēja darbus veica mūrniekmeistars Kundziņš. Pamata svētki jau notika 18. jūnijā un atklāta līdz ar iesvētīšanu tika 17. decembrī no Kurzemes Brāļu draudžu vadītāja Pētera Jankaiša kas bija arī radījis savas speciali sacerētās dziesmas šim gadījumam. Baznīca tika nosaukta par “GOLGATU”. Ar 1946. gada 25. aprīli mācītājs Kamols sāka turēt savus dievkalpojumus arī Dunikas Golgatas baznīcā, pārējās svētdienās vēl notiekot Brāļu draudžu dievkalpojumiem. Pēc Kurzemes Brāļu draudzes likvidēšanas 1942. gadā Golgatas baznīcā, abiem ticīgo nogrupējumiem saplūstot kopā, izveidojās tagadējā Dunikas Golgatas baznīcas Evangēliski Luteriskā brāļu draudze, kura 1949. gadā tika reģistrēta kā atsevišķa vienība - draudze. Draudzes teritorija pēc Bārtas baznīcas slēgšanas tagad aizņem visu Sikšņu ciema teritoriju, atskaitot vietējos nelielos Ječu un Ragagala - Ķērvju ciemus, kas turās pie Rucavas draudzes. Draudzes teritorijā skaitās 17 kapsētas. Noraksts pareizs K. J.
Taču tam visam bija priekšvēsture, cieši saistīta ar Brāļu draudžu ienākšanu Kurzemē
Kurzemes Brāļu draudze tika dibināta 1891.gadā, tātad 149 gadus vēlāk nekā pirmās latviešu Brāļu draudzes kopas Vidzemē. Līdz ar to būtiski atšķīrās abu hernhūtisko kustību kultūrvēsturskais mantojums, izveidotās tradīcijas un arī teoloģiskās nostādnes. Vidzemes latviešiem Brāļu draudze bija sociāla, kulturāla un reliģiska tautas kustība, kurzemniekiem Brāļu draudze bija tikai reliģiska kustība. Vēsturiskais fons krasi atšķīra Vidzemes un Kurzemes Brāļu draudzes, veidoja atšķirīgas pašizpratnes paradigmas, noteica atšķirīgus darbības organizācijas un vadīšanas modeļus. Dažādie Brāļu draudzes kustības paradigmas modeļi liedza Latvijas valstiskuma pirmajā periodā abām lielākajām latviešu Brāļu draudzes organizācijām savstarpēji tuvoties un savu saskaņot darbību.
Kurzemes Brāļu draudzes darbības izplatības areāls ar nelieliem izņēmumiem ir tagadējā Liepājas rajona teritorija.
–
Kurzemes Brāļu draudzes pirmais rosinātājs bijis amatnieks, koka apavu meistars Miķelis Bukālis. Viņu kā misionāru uz Lejaskurzemi esot sūtījusi kāda Brāļu draudze Prūsijā. Darbību Kurzemē sludinātājs uzsācis 1863. vai 1864. gadā Papē un tās apkārtnē. Nav īsti saprotams, kādas tautības viņš bijis, jo starp viņu un kurzemniekiem esot pastāvējusi zināma valodas barjera. Miķelis Bukālis esot “runājis prūšu - kuršu izloksnēs, kas arī no mūsu baltu valodu celma”.
Miķelis Bukālis esot bijis talantīgs un ļaužu iemīļots sludinātājs. Viņš darbojies Rucavā, Nīcā, Pērkonē, Skatrē, kur viņš arī apprecējies, un vietējie zemnieki ziedojuši līdzekļus, lai sludinātājs varētu uzcelt dzīvojamo māju. Piecdesmit gadu vecumā Miķelis Bukālis miris un apglabāts Verbeļu kapos.
Cilnis, Jānis. Brāļu draudze Kurzemē. Vēsturisks atskats sakarā ar 100-gadi. Portlande (ASV), 1991. 7- 8. lpp.
Par viņa sekotāju un galveno Brāļu draudzes ideju attīstības virzītāju kļuva Hermanis Klabis (1838—1928) no Nīcas, kurš ar Miķeli Bukāli iepazinies 26 gadu vecumā.
Hermanis Klabis.
Hermanis Klabis savu garīgo darbību un evaņģēlija sludināšanu izvērsa tajā pašā apvidū, kur Miķelis Bukālis. 19. gadsimta 70. gadu sākumā Hermanis Klabis darbību sāka arī Liepājas pilsētā.
20. gadsimtā starpkaru periodā Latvijas valstī Kurzemes Brāļu draudzes reģistrēto locekļu skaits pastāvīgi turējās ap četriem simtiem, tomēr tās darbībā un aktivitātēs iesaistījās vairāk cilvēku. Kurzemes Brāļu draudzei bija 14 draudzes, katrai bija savs biblisks nosaukums. Liepājā bija divas draudzes - Betlēmes un Krusta, Smaižos - Klints, Pāvilostā - Pāvili, Priekulē - Nācarete, Dubeņos - Salema, Nīcā - Betānija, Rucavā - Ciāna, Bārtā - Ēdene, Dunikā - Golgāta, Vaiņodē - Libani, Paplakā - Tabora, Saldū - Emaus un Rīgā – Bētele.
Tur, kur draudzes locekļu bija mazāk nekā septiņi, izveidojās t. s. misijas stacijas. Tādu bija vairāk par divdesmit, lielākoties tagadējā Liepājas rajona robežās. Misijas stacijas bija arī Vidzemē un Latvijas pierobežā pie Lietuvas teritorijas.
Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 12. lpp
Kurzemes Brāļu draudze pārvaldīja evaņģēlisko konfesiju tradicionālos sakramentus, bērnus kristīja zīdaiņa vecumā, veica laulības un citas svētdarbības. Kurzemes Brāļu draudze iesaistījās arī diakonijas aktivitātēs, gādājot par grūtdieņiem, nodarbojās ar kristīgās literatūras iespiešanu un izplatīšanu, veidoja draudžu bibliotēkas, noturēja garīgo darbinieku sagatavošanas kursus. Kurzemes Brāļu draudzi var raksturot kā savam laikam tipisku reliģisku denomināciju. Šādā aspektā ieraugāmas paralēles ar citām tā laikmeta “mazajām” kristiešu baznīcām – baptistu, metodistu, adventistu.
Lielu vērību Kurzemes brāļi pievērsa darbam ar bērniem un jaunatni. Tā, piemēram, 1927. gadā Nīcā notika pirmie bērnu svētki ar 150 bērnu piedalīšanos. 1932. gadā darbojās 16 svētdienas skolas un 38 skolotāji. Pie katras draudzes darbojās jauniešu pulciņš, daži arī patstāvīgi, piemēram Liepājas garnizona karavīru Brāļu draudzes pulciņš. Jauniešu aktivitātes koordinēja Kurzemes Brāļu draudzes Jaunatnes apvienība. Regulāri tika rīkoti Brāļu draudzes jauniešu dziesmu svētki.
Atšķirībā no vidzemniekiem Kurzemes Brāļu draudzes vadībai likās svarīgi veidot ciešākas saites ar starptautisko Hernhūtes Brāļu draudzi. 1922. gadā Kurzemes Brāļu draudzes konferencē piedalījās viesis no Zviedrijas Brāļu draudzes – Butkevics. 1927. gada jūnijā Kurzemes Brāļu draudzi nedēļas vizītē apciemoja Hernhūtes Brāļu draudzes bīskaps Teodors Marks. Vizīte noritējusi ļoti labvēlīgā gaisotnē ar domu attīstīt abpusējus sakarus, īpaši izglītības jomā.687 Tas arī deva augļus, un sludinātāji H. Auders un J. Jaunciems apmeklēja Brāļu draudzes misijas semināru Bukovinā, Silēzijā. Garīgo darbinieku kursi Kurzemes Brāļu draudzē notika ik gadu, sākot ar 1921. gadu.
Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 17.-18. lpp
1923. gadā iznāca Kurzemes Brāļu draudzes dziesmu grāmata ar 805 dziesmām. Izdevuma galvenais redaktors bija vēlākais Vidzemes Brāļu draudzes garīgo lietu vadītājs Roberts Bērziņš. Kopš 1921. gada reizi mēnesī tika izdots Kurzemes Brāļu draudzes preses izdevums “Ciānas Sargu Balsis”. 1934. gadā to pārdēvēja – “Brāļu Draudžu Vēstis”. Ar pārtraukumiem tas iznāca līdz 1945. gadam. Pēc Brāļu draudzes slēgšanas kādu laiku iznāca izdevums rokrakstā “Sakarnieks”, ko organizēja Eduards Grietēns.
Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 19. lpp.
1948. gadā Kurzemes Brāļu draudze beidza pastāvēt kā juridiska vienība un draudžu locekļiem bija jāizvēlās cita konfesionālā piederība. Tie lielākoties izvēlējās luteriskās vai baptistu draudzes.
LVA. 1448. f., 1. apr., 244. lieta.
Kurzemes luterāņu draudžu mācītāji, kuru draudzēs nonāca likvidētās Kurzemes Brāļu draudzes locekļi, viņus novērtēja atzinīgi — kā labus un dedzīgus draudzes locekļus. Piemēram, Rucavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Nikolajs Plāte draudzes hronikā raksta:
“Nav noliedzama Kurzemes Brāļu draudzes svētīgā nozīme cilvēku iekšējās reliģiskās dzīves izkopšanā un viņu nopietnā cenšanās būt nevis vārda kristīgiem, bet dzīviem Jēzus Kristus mācekļiem. `{`..`}` mācījos cienīt Kurzemes Brāļu draudzes ļaudis kā labākos manas draudzes locekļus.”
Egils Turss par Dunikas Golgatas Brāļu draudzes materiāliem.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīcas tapšana.
1933. gads. Līdumnieki Golgātas baznīcas būvlaukumā. No kreisās: A. Janeks, J. Deme, K. Auza, J. Intenbergs, M. Freimanis, M. Cērps, M. Sproģis juniors, M. Janeks, M. Sproģis seniors, J. Cērps, J. Laugalis.
1933. gads. Līdumnieki Golgātas baznīcas būvlaukumā. No kreisās: A. Janeks, J. Deme, K. Auza, J. Intenbergs, M. Freimanis, M. Cērps, M. Sproģis juniors, M. Janeks, M. Sproģis seniors, J. Cērps, J. Laugalis.
1933. gads. Ugunskurs vietā, kur tagad atrodas Golgātas baznīcas altāris. No kreisās: M. Cērps, J. Intenbergs, M. Freimanis, J. Cērps,, J. Laugalis, K. Janeks, M. Sproģis juniors, J. Deme, A. Janeks, M. Sproģis seniors, M. Janeks.
1933. gads. Ugunskurs vietā, kur tagad atrodas Golgātas baznīcas altāris. No kreisās: M. Cērps, J. Intenbergs, M. Freimanis, J. Cērps,, J. Laugalis, K. Janeks, M. Sproģis juniors, J. Deme, A. Janeks, M. Sproģis seniors, M. Janeks.
1933. gads. Pamatu mūrēšana Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcai. Centrā mūrniekmeistars Andrejs Varna no Dunikas “Kundziņiem”.
1933. gads. Pamatu mūrēšana Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcai. Centrā mūrniekmeistars Andrejs Varna no Dunikas “Kundziņiem”.
1933. gads. Kokmateriālu zāģēšana gaterī Golgātas baznīcas vajadzībām. No kreisās: Juris, Miķēlis, Kārlis un Aleksandrs Janeki. Gatera vadītājs T. Aigars uzmēra materiālus, kurinātājs M. Vašķis sēž priekšplānā.
1933. gads. Kokmateriālu zāģēšana gaterī Golgātas baznīcas vajadzībām. No kreisās: Juris, Miķēlis, Kārlis un Aleksandrs Janeki. Gatera vadītājs T. Aigars uzmēra materiālus, kurinātājs M. Vašķis sēž priekšplānā.
1933. gads. Golgātas baznīcas kokmateriālu apstrāde ar zeimeri, tuvu pie Grantiņu mājām. No kreisās piekšplānā: M. Cērps, J. Intenbergs, K. Janeks un M. Janeks.
1933. gads. Golgātas baznīcas kokmateriālu apstrāde ar zeimeri, tuvu pie Grantiņu mājām. No kreisās piekšplānā: M. Cērps, J. Intenbergs, K. Janeks un M. Janeks.
1933. gads. Golgātas baznīcai uzstādītas sienas. No kreisās saskatāmi: M.Janeks, J. Intenbergs, M. Freimanis, M. Sproģis un K. Janeks.
1933. gads. Golgātas baznīcai uzstādītas sienas. No kreisās saskatāmi: M.Janeks, J. Intenbergs, M. Freimanis, M. Sproģis un K. Janeks.
1933. gads. Golgātas baznīcai uzslietas spāres.
1933. gads. Golgātas baznīcai uzslietas spāres.
1933. gads. Golgātas baznīca pēc spāru uzstādīšanas.
1933. gads. Golgātas baznīca pēc spāru uzstādīšanas.
1933. gads. Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas pamatakmeņa svētki. Priekšplānā redzami sludinātāji: Ad Zvagulis, H. Auders, J. Jaunciems. P. Jankaitis patreiz ievieto piemiņas kārbu pamatos.
1933. gads. Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas pamatakmeņa svētki. Priekšplānā redzami sludinātāji: Ad Zvagulis, H. Auders, J. Jaunciems. P. Jankaitis patreiz ievieto piemiņas kārbu pamatos.
1933. gads. Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas pamatakmeņa svētku kopskats.
1933. gads. Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas pamatakmeņa svētku kopskats.
1939. gads. Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas jumta atjaunošana pēc ugunsgrēka.
1939. gads. Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas jumta atjaunošana pēc ugunsgrēka.
1939. gads. Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas jumta atjaunošana pēc ugunsgrēka. Cilvēki, kuri atpazīti: Žaņa (?) mamma Eda, māsa Anna, māsīca Anete Pavelsons, M. Freidenfelds, Z. Freidenfelds, Putniņš, Anete Freiberga.
1939. gads. Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas jumta atjaunošana pēc ugunsgrēka. Cilvēki, kuri atpazīti: Žaņa (?) mamma Eda, māsa Anna, māsīca Anete Pavelsons, M. Freidenfelds, Z. Freidenfelds, Putniņš, Anete Freiberga.
Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīca pirms 50 gadu pastāvēšanas jubilejas.
Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīca pirms 50 gadu pastāvēšanas jubilejas.
Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīca 1989. gadā.
Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīca 1989. gadā.
Dunikas Golgatas Brāļu draudze.
Dunikas GOLGATAS Brāļu draudzes baznīca, celta 1933. gadā. 1991. gada 22. septembrī te notika Kurzemes Brāļu Draudzes 100 gadu svinības.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīcas altāris, uzposts Brāļu Draudzes 100 gadu svinībām.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīcas altāris, uzposts Brāļu Draudzes 100 gadu svinībām.
Brāļu Draudzes emblema – JĒRS AR KRUSTU KAROGĀ. K. Jāneka gatavota.
Brāļu Draudzes emblema – JĒRS AR KRUSTU KAROGĀ. K. Jāneka gatavota.
Golgatas baznīca un svētku gatavotāji gaida svētku apmeklētājus.
Golgatas baznīca un svētku gatavotāji gaida svētku apmeklētājus.
Automobiļu novietošanas laukums piepildās ar automašīnām. /Ne pajūgu, ne velosipēdu kā pirms simts gadiem/.
Automobiļu novietošanas laukums piepildās ar automašīnām. /Ne pajūgu, ne velosipēdu kā pirms simts gadiem/.
Kārlis Janeks, svētku izrīkotājs, pārliecinās par dziesmu pavadījumiem ar ērģelnieci Nikolovsku no Liepājas.
Kārlis Janeks, svētku izrīkotājs, pārliecinās par dziesmu pavadījumiem ar ērģelnieci Nikolovsku no Liepājas.
Ķārlis Janeks, svētku izrīkotājs, atklāj svētkus.
Ķārlis Janeks, svētku izrīkotājs, atklāj svētkus.
Svētku draudzes dzied sākuma dziesmu “Cik jauki, cik skaisti”!
Svētku draudzes dzied sākuma dziesmu “Cik jauki, cik skaisti”!
Sākuma dziesmas “Cik jauki, cik skaisti” teksts.
Altārī mācītāji ĀRIJS VĪKSNE no Liepājas (viņa Krusta draudzē visu laiku dzied no Brāļu Draudzes dziesmu grāmatām) un KĀRLIS OZOLIŅŠ (tagadējais Golgatas draudzes mācītājs).
Altārī mācītāji ĀRIJS VĪKSNE no Liepājas (viņa Krusta draudzē visu laiku dzied no Brāļu Draudzes dziesmu grāmatām) un KĀRLIS OZOLIŅŠ (tagadējais Golgatas draudzes mācītājs).
Nīcas Muitnieku ev.- lut draudzes koris, kuŗa vadītājs ir Nīcas Betānijas draudzes koŗa vadītāja Jēkaba Čukurā dēls Valdis Čukurs, kā arī dziedātāji ir bijušie Betānijas dziedātāju pēcnācēji.
Nīcas Muitnieku ev.- lut draudzes koris, kuŗa vadītājs ir Nīcas Betānijas draudzes koŗa vadītāja Jēkaba Čukurā dēls Valdis Čukurs, kā arī dziedātāji ir bijušie Betānijas dziedātāju pēcnācēji.
KĀRLIS JANEKS. svētku rīkotājs, vada apsveikumu daļu, vispirms pieminot Brāļu Draudzes vadītājus, darbiniekus un draudzes locekļus, kas jau Mūžībā – dziedot “Kādā nu mierā”.
KĀRLIS JANEKS. svētku rīkotājs, vada apsveikumu daļu, vispirms pieminot Brāļu Draudzes vadītājus, darbiniekus un draudzes locekļus, kas jau Mūžībā – dziedot “Kādā nu mierā”.
Dziesmā “ Kādā nu mierā”.
Apsveikumu saka Rucavas baptistu draudzes mācītājs H. Ašme.
Apsveikumu saka Rucavas baptistu draudzes mācītājs H. Ašme.
Svētku dievkalpojuma mācītāji ĀRIJS VĪKSNE un KARLIS OZOLIŅŠ.
Svētku dievkalpojuma mācītāji ĀRIJS VĪKSNE un KARLIS OZOLIŅŠ.
Sprediķi saka mācītājs ĀRIJS VĪKSNE no Liēpājas.
Sprediķi saka mācītājs ĀRIJS VĪKSNE no Liēpājas.
Lūgšanu tur KARLIS OZOLIŅŠ, Golgatas tag. mācītājs.
Lūgšanu tur KARLIS OZOLIŅŠ, Golgatas tag. mācītājs.
Azaidā pēc dievkalpojuma, kad arī vēl dziedāts un runāts.
Azaidā pēc dievkalpojuma, kad arī vēl dziedāts un runāts.
Pēc dievkalpojuma, kas bija ap 3 stundām, pie bznīcas.
Pēc dievkalpojuma, kas bija ap 3 stundām, pie bznīcas.
Svētku dalībnieki pēc dievkalpojuma baznīcas priekšā.
Svētku dalībnieki pēc dievkalpojuma baznīcas priekšā.
Dziesma “Baltijas jūrmalā”.
Dziesma “Mēs nebīstamies”.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīca, celta 1933. gadā. Iekšskats baznīcas 55 gadu svinībās 1988. gadā.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīca, celta 1933. gadā. Iekšskats baznīcas 55 gadu svinībās 1988. gadā.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīca – ļaudis.
Pie Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas 1991.09.22. Starp baznīcēniem Krieviņu dzimta. Ar krustiņu atzīmēti Krieviņi (krustiņš uz mazdēla - un kas viņu tura ir Ilmārs) Helga ir ar acenēm.
Pie Dunikas Golgātas Brāļu draudzes baznīcas 1991.09.22. Starp baznīcēniem Krieviņu dzimta. Ar krustiņu atzīmēti Krieviņi (krustiņš uz mazdēla - un kas viņu tura ir Ilmārs) Helga ir ar acenēm.
Uzņēmums ( foto) pie “Golgatas” baznīcas ieejas bznīcas 1. gada svētkos 1934. gada decembrī. Rucavas un Dunikas draudžu koris. Vidū sēž baptistu draudzes mācītājs Ed. Gallens, br(?) J. Jankaitis un (??) Jaunciems.
Uzņēmums ( foto) pie “Golgatas” baznīcas ieejas bznīcas 1. gada svētkos 1934. gada decembrī. Rucavas un Dunikas draudžu koris. Vidū sēž baptistu draudzes mācītājs Ed. Gallens, br(?) J. Jankaitis un (??) Jaunciems.
“Simfoniskais” orķestris pie “Golgatas” baznīcas, tas ir : vietējais pūtēju orķestris un Miemes vijoļu orķestris no Liepājas. Otrais no kreisās sēd Miķelis Fišers, vēlākais Operas solists. 1936. gada uzņēmums. (Foto)
“Simfoniskais” orķestris pie “Golgatas” baznīcas, tas ir : vietējais pūtēju orķestris un Miemes vijoļu orķestris no Liepājas. Otrais no kreisās sēd Miķelis Fišers, vēlākais Operas solists. 1936. gada uzņēmums. (Foto)
Hermanis Klabis.
Dunikas Golgātas Brāļu draudzes 100. gadu svinības 1991.09.22.
Dunikas Golgātas Brāļu draudzes 100. gadu svinības 1991.09.22.
Par šo foto lūdzam sniegt informāciju.
Par šo foto lūdzam sniegt informāciju.
Par šo foto lūdzam sniegt informāciju.
Dunikas Golgatas baznīca pirms 50 gadskārtas.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīca – notikumi.
01937. gada 11. maijā laikraksts “Kurzemes Vārds” rakstīja:
“Zaļā ietērpā greznotās kapsētās svētdien pulcējās daudz ļaužu, lai noliktu uz tēva vai mātes kapa sauju svaigi plūkto pavasara ziedu. Klusās lauku baznīcās dūca ērģeles un kā salds vīraks smaržoja gaišzaļās bērzu meijas. Baznīcu velves pielija spožiem saules stariem un glāstīja dievlūdzēju vaigus kā ar mīļu mātes roku. Draudžu gani izjustos vārdos runāja par mātes lielo mīlestību un neizsīkstošām mūžības vērtībām.
Plašas Mātes dienas svinības notika Bārtā.
Svinības sākās ar dievkalpojumu Bārtas baznīcā, ko vadīja Rucavas draudzes mācītājs P. Kamols. No Liepājas uz Bārtu agrā rītā izbrauca biedrības “Latvju Jaunatne” Liepājas nodaļas koris paplašinātā sastāvā, kurš brīvmākslinieka J. Tursa vadībā kuplināja dievkalpojumu vairākām dziesmām. Solo dziesmas izpildīja koriste Šēfere. Dievkalpojumā ieradās arī Liepājas apriņķa vecākais E. Līcis, Bārtas pagasta vecākais Kairis, draudzes priekšnieks Tamužis un citi.
Pēc dievkalpojuma baznīcēni kopējā gājienā devās uz vietējiem kapiem, kur guldīti zemkopības ministra J. Birznieka vecāki. Kapos jau priekšā bija sapulcējušies lielā skaitā apkārtējie iedzīvotāji. Mācītājs P. Kamols pie zemkopības ministra mātes kapa noturēja Mātes dienas piemiņas dievkalpojumu.
Apriņķa vecākais E. Līcis, kas ir arī “Latvju Jaunatnes” Liepājas nodaļas priekšnieks, “Latvju Jaunatnes” vārdā nolika uz zemkopības ministra J. Birznieka mātes kapa vainagu.
Attēlā- svētbrīdis pie zemkopības ministra J. Birznieka mātes kapa; no kreisās: apriņķa vecākais E. Līcis; Bārtas pagasta vecākais Kairis un mācītājs P. Kamols
Bārtas baznīcas koris Miķeļa Bergmaņa sievas bērēs 1938. gadā Rātu kapos Bārtā, kur apbedīts arī Miķelis Bergmanis pats.
1938. gada 6. septembrī laikraksts “Kurzemes Vārds” rakstīja tā:
“15. Liepājas aizsargu pulka 5. rota Bārtā svētdien nodeva svinīgo solījumu. Pulksten 1.30 aizsargi un aizsardzes pulcējās Bārtas baznīcā, kur dievkalpojumu noturēja pulka mācītājs, prāvests V. Sanders. Pie pulka karoga baznīcā aizsargi stāvēja godasardzē. Pēc dievkalpojuma visi kopīgā gājienā devās uz svētku vietu Bārtas upes krastā. Aizsargu un aizsardžu ierindas apstaigāja 2. bataljona komandieris K. Eikerts un pēc tam uzrunā aicināja tos vienmēr augstu turēt savus aizsargu ideālus un pienākumus. Tad 5. rotas aizsargi un aizsardzes nodeva svinīgo solījumu. Sekoja koncerts, kurā, tāpat kā dievkalpojumā, dziedāja vīru koris “Dziedonis”. Noslēgumā- saviesīgā dzīve.”.
1961.09.04. Lēmums oar Bārtas - Dunikas ev. Lutera Draudzes likvidēšanu.
Kārlis Janeks Dunikas Golgatas Brāļu draudzē.
No kreisās - K. Janeks, A. Janeks, A. Janeka atraitne un viņas meita Anna Tapiņa, M. Janeks. Uzņēmums brāļa Jura Janeka bērēs.
No kreisās - K. Janeks, A. Janeks, A. Janeka atraitne un viņas meita Anna Tapiņa, M. Janeks. Uzņēmums brāļa Jura Janeka bērēs.
Pie Sudargu - Kūpeļu mājas verandas- saimnieka J. Janeka brāļi, sieva un meita.
Pie Sudargu - Kūpeļu mājas verandas- saimnieka J. Janeka brāļi, sieva un meita.
Uznāca īsa, bet smaga lietus gāze.
Uznāca īsa, bet smaga lietus gāze.
Kārlis Janeks pie sava galda 14. jūlijā, mācītāja bildē redzams Plāte Sr labajā stūrī. Gorbačova bilde stūrī.
Kārlis Janeks pie sava galda 14. jūlijā, mācītāja bildē redzams Plāte Sr labajā stūrī. Gorbačova bilde stūrī.
Kārlis Janeks pie sava darba galda.
Liepājas apkaimes Brāļu draudzes
Priekules Brāļu draudze.
Priekules Brāļu draudze.
Jauniešu pulciņa gadskārtējā Saimes(?) konference Liepājā Kalna ielā Nr 3 1924. gada 5. februāŗī. Kunga ielā Nr 64. A. Viļumsons.
Jauniešu pulciņa gadskārtējā Saimes(?) konference Liepājā Kalna ielā Nr 3 1924. gada 5. februāŗī. Kunga ielā Nr 64. A. Viļumsons.
Priekules Bha! Draudze pie Paplakas draudzes nama. 1937. gadā.
Priekules Bha! Draudze pie Paplakas draudzes nama. 1937. gadā.
Liepājā - gatavošanās sarīkojumam.
Liepājā - gatavošanās sarīkojumam.
Pāvilostas brāļu draudze uz 1927. gadu.
Pāvilostas brāļu draudze uz 1927. gadu.
Pie P. Jankaiša kapa bēru dalībnieki.
Pie P. Jankaiša kapa bēru dalībnieki.
Pie Smaižu baznīcas
Brāļu Draudzes misija.
Vienā no misijas apmeklējumiem Vidzemē, Stieres “Saturos”, br. Jāņa Bēma ģimenē. Vīrieši no kreisās: J. Bēms, P. Jankaitis Bēma tētis un Br. Brīnholms no Rīgas.
Vienā no misijas apmeklējumiem Vidzemē, Stieres “Saturos”, br. Jāņa Bēma ģimenē. Vīrieši no kreisās: J. Bēms, P. Jankaitis Bēma tētis un Br. Brīnholms no Rīgas.
Sudargu skolas skolotājs Juris Bērziņš ar kundzi.
Sudargu skolas skolotājs Juris Bērziņš ar kundzi.
No kreisās: 1. Sudargu skolas skolotāja Bērziņa kundze, 2. Pirmais svētdienas skolotājs Dunikā Jānis Junciems un arī pirmais jauniešu pulciņa sekretārs.3.Kērsta Jaunciema, viņa māsa, svētdienas skolas turpinātāja.
No kreisās: 1. Sudargu skolas skolotāja Bērziņa kundze, 2. Pirmais svētdienas skolotājs Dunikā Jānis Junciems un arī pirmais jauniešu pulciņa sekretārs.3.Kērsta Jaunciema, viņa māsa, svētdienas skolas turpinātāja.
Dunikas Golgatas baznīca – nesenā vēsture.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2016.05.28 Dāvis Kļaviņš foto.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2016.05.28 Dāvis Kļaviņš foto.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2016.05.28 Dāvis Kļaviņš foto.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2017.08.27 Īriss Sviklis foto. Piemiņas plāksne represētājiem.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2017.08.27 Īriss Sviklis foto.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2017.08.27 Īriss Sviklis foto.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2017.08.27 Aivars Gulbis foto.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2017.08.27 Aivars Gulbis foto.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2021.05.12 Liene Andersone foto. Baznīcas jumta remonts.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2021.05.12 Liene Andersone foto. Baznīcas jumta remonts.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2021.05.12 Liene Andersone foto. Baznīcas jumta remonts.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2021.05.12 Liene Andersone foto. Baznīcas jumta remonts.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2021.05.12 Liene Andersone foto. Baznīcas jumta remonts.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2021.05.12 Liene Andersone foto. Baznīcas jumta remonts.
Dunikas Golgatas Brāļu draudzes, tagad luterāņu baznīca 2021.05.12 Liene Andersone foto. Baznīcas jumta remonts.