Vitauts Tamužs

Vitauts Tamužs

1649

1650

1651

1652

1653

1654

1655

1656

1657

Vitauts Tamužs.

Apmēram 30 Latvijas zinātnieku vai Latvijas mākslas pasaulē pazīstamu personu uzņemti dažādos statusos vairākās ārzemju zinātņu akadēmijās, liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 2012. gada gadagrāmata.

LZA prezidenta padomnieks Jānis Kristapsons stāsta, ka par visprestižāko starptautisko vai ārzemju zinātņu akadēmiju varētu uzskatīt “Academia Europaea”, kur uzņemti Latvijas zinātnieki Elmārs Grēns, Vitauts Tamužs, Andrejs Cēbers, Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Aija Linē un Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. No Lietuvas tajā uzņemti tikai divi zinātnieki, kamēr no Igaunijas – septiņi.

Otrajā vietā pēc nozīmīguma J. Kristapsons ierindo Vācijas Zinātņu akadēmiju “Leolpoldina”, kur locekļa godā ticis vien LZA bijušais prezidents Jānis Stradiņš. Par trešo svarīgāko J. Kristapsons sauc Eiropas Zinātņu akadēmiju, kur arī uzņemts V. Tamužs, kā arī Andris Krūmiņš un LZA korespondētājloceklis Aleksandrs Šostaks.

Savulaik studējis Maskavas universitātē, piedalījies studentu sabiedriskajā dzīvē. „Baltikums” bija Maskavā studējošo baltiešu – latviešu, lietuviešu un igauņu studentu izveidota apvienība. Tā tika nodibināta Ungārijas 1956. gada revolūcijas un PSRS tā laika augošās antistaļiniskās gaisotnes pretrunīgajos apstākļos, kad Baltijas tautu izredzes uz labāku nākotni bija gan aptumšotas, gan reizē kļuvušas cerīgākas.

„Baltikums” oficiālā līmenī bija studentu mākslinieciskās pašdarbības ansamblis koncertēšanai studentu pasākumos, tai skaitā arī starptautiskos. Ansamblī ietilpa koris, deju kolektīvi un orķestra grupa. Dalībnieku kopskaits bija ap 150. Tā telpas atradās Maskavas Enerģētikas institūta kluba paspārnē. Pirmos koncertus ansamblis sāka sniegt jau 1957. gada decembrī. Ar laiku „Baltikums” izveidojās par sava veida klubu, kura otra funkcija bija baltiešu studentu savstarpējo sanākšanu organizēšana.

Iznākusi Elvitas Rukas grāmata “Kāda pētnieka dzīve”.

Tas ir izcila zinātnieka, akadēmiķa un Latvijas materiālmehānikas zinātniskās skolas radītāja Vitauta Tamuža dzīvesstāsts – zinātnieka cilvēciskais portrets. Grāmata apkopo Vitauta Tamuža un viņa līdzbiedru atmiņas, kas veido dokumentāli spēcīgu laikmeta ainu un stāsta par mūžīgām, nepārejošām vērtībām – dzīvesprieku, neatlaidību, draudzību, spītību savu mērķu sasniegšanā.

Vitauta Tamuža atklājumi, darbi un audzēkņi ietekmējuši materiālu zinātnes attīstību pasaules līmenī. Akadēmiķa dzīvi un darbošanos raksturo nerimstoša zinātkāre, sekošana savam aicinājuma, daudzpusība, plašs skats uz dzīvi, kopsakarību meklēšana, dabiska patiesības un taisnīguma apziņa, kas zinātni neieslēdz kā stikla būrī, bet padara to par gaismas avotu. Vitautam Tamužam piemīt kritisks prāts un cilvēcisks šarms. Akadēmiķim vienlīdz tuvas ir zinātne un māksla, jo tās spēj palikt mūžībai. Viņš mīlējis abas jomas, zinātnē vienmēr meklējot eleganci un iekšējo skaistumu. “Man, savā laikā atstājot Maskavas Universitāti, bija radusies strikta un varbūt pat nekaunīga pārliecība: man vienalga, kāda ir manu rezultātu attieksme pret realitāti, bet šiem rezultātiem jābūt iekšēji skaistiem un elegantiem,” atzīst Tamužs.

Publikācijas par Vitautu Tamuži.

Vitauts Tamužs- anketa.

Vitauta Tamuža gaitas Maskavas Universitātē.

Publikācija žurnālā “Sestdiena” 2018. gada 14. jūnijā.