Stāsta un bilžu autore – Dace Tapiņa
Kārlis Janeks
21.11.1912.- 16.09.1993.
Dzimis Rucavas pagasta „Kūpeļos” Toma un Katrīnas ģimenē. Kārlis bija jaunākais dēls no četriem brāļiem un divām māsām. Kā tajos laikos pieņemts, mājas (kurām Latvijas pirmsākumos tika dots vārds „Sudargi”) mantoja vecākais dēls Juris, bet pārējiem tika izmaksāta pūra nauda (citam graudā, citam naudā, citam izglītībā). Kārlēns, kā jaunākais, saņēma izglītību.
Mācījies Rucavas pamatskolā, tad iestājies Liepāja Valsts tehnikuma vakara arodskolā (1930.-1932.), kur ieguvis Būvniecības zeļļa apliecību
1936. gadā Kārlis tika iesaukts Latvijas armijā, no kuras demobilizējās 1938. gadā, kā radistu vada dižkareivis. Pēc tam tika iesaistīts darbā pie Dunikas ciema „Golgātu baznīcas celtniecības, tomēr mācīšanās tieksme Kārlim ņēma virsroku un viņš zināšanas izvēlētajā profesijā turpināja Rīgas Celtniecības tehnikumā, kuru beidzot 1940. gada 26. maijā, saņēma Latvijas Amatniecības kameras Amata zeļļa diplomu namdara specialitātē. Tālākos studiju plānus diemžēl izjauca karš.
Kārlis noprecēja sievu Mallīti (Mārģieta Lanka) un viņu ģimenē izauga pieci bērni – četri dēli un meita.
Pēc vācu karaspēka ienākšanas Kārlis uz laiku aizbrauca pie sievas radiem uz Papes ciemu, kur nedēļu slēpās siena šķūnī, lai izvairītos no iesaukšanas vācu armijā. Karam beidzoties, Kārlis ar ģimeni dzīvoja un strādāja Liepājas rajona kolhozā “Padomju Latvija” kā būvbrigadieris, galdnieku darbnīcas un gatera vadītājs. Kārlim bija filigrāns rokraksts un teicamas rasēšanas prasmes. Viņa veidotos dzīvojamo ēku un citu celtņu projektus arhitekti apstiprināja bez būtiskām izmaiņām.
Visu savu mūžu Kārlis bija aktīvs sabiedrības loceklis. Viņš vairākkārt tika ievēlēts par ciema un Liepājas rajona deputātu. Viens no viņa pienākumiem bija veidot kolhoza sienas avīzi, kuru viņam labpatika papildināt ar savām rīmēm. Kādu laiku viņš darbojās arī ciema amatieru teātrī. Mūža mīlestība Kārlim bija dziedāšana korī, dažreiz pat divos dažādos vienlaicīgi. Viņš neizlaida nevienu iespēju, lai piedalītos Dziesmu svētkos. Viņam patika arī reizēm pašam šo to sakomponēt. Mājās vienmēr bija ducis dažādu mūzikas instrumentu, uz kuriem viņš lielākoties eksperimentēja savus un citu komponistu darbus. Gan jaunībā, gan mūža pēdējos gados, paralēli dziedāšanai koros, regulāri spēlēja dažādus pūšamos instrumentus. Aktīvi darbojās Rucavas ciema pūtēju orķestrī. Pēdējos dzīves gados bija aktīvs Dunikas Golgātas un Rucavas luterāņu baznīcas draudzes loceklis, dziedāja baznīcas korī.
Septiņdesmitajos gados Kārlis, no agrāk apkopotiem materiāliem, izveidoja Janeku Dzimtas koku, pēc tam arī nozīmītes „JANEKI” metu un devīzi. Brāļa Aleksandra (tautā saukta Saša) dēls Juris Janeks organizēja izgatavošanu.
Vēl viens no Kārļa hobijiem bija regulāra dienasgrāmatas rakstīšana. Apvienojot uzkrāto informāciju, Kārlis izveidoja apcerējumu „Mana pasaule”, kurš nodots izpētei un glabāšanai Rucavas bibliotēkā.
