1. Pasaules Kara notikumi Latvijā vācu fotogrāfijās.
Skats uz notikumiem Latvijā 1. pasaules kara laikā vācu ķeizariskās armijas galma fotogrāfu acīm. Kara laikā situācija strauji mainās un – to mēs tagad zinām, ka uzvaras sajūsmu pavisam drž nomanš sakāves rūgtums. Taču 1917. gada rudenī to vēl nejūt, dominē sajūsma par panākumiem.
1. Pasaules kara ķivere - ar nolaižamu smaili un platu kakla aizsargu, kas aprīkots ar sudraba ērgli: Šim noņemamajam parādes ērglim ir virsnieka zeltītais kronis, kas piestiprināts pie ķiveres, uz sudrabotas āboliņa lapas. Ķiveres priekšpusē ir uzstādīta daudzdaļīgas konstrukcijas sudrabota priekšējā plāksne, kuras centrā ir emaljēts Melnā ērgļa ordeņa dizains. Virs ērgļa ir apzeltīts sauklis "SUUM CUIQUE", zem tā emaljētu lauru lapu vainags; abi uz apaļas baltas emaljas pamatnes. Virsnieka ķiveres zoda aizsegs ir izliekts un piestiprināts ar apzeltītām āboliņa lapu rozetēm.
Dažādas Krievijas armijas bruņojuna sastāvdaļas, ko pēc Rīgas ieņemšanas 1917. gada septembrī atstājuši atkāpušies krievi.
Krievijā ražotā Mgebrov bruņumašīna, iespējams, ko atstājuši vācu Baltische Landeswehr, ceļā uz Rīgu, 1919. Iespējams,Vienības gatves posmā no Jelgavas ielas līdz Vanagu ielai.
Baltische Landeswehr Vācu lauka lielgabals, darbībā Rīgas priekšpilsētā, liekas Vienības gatve, posms pirms dzelzceļa Torņkalnā, tālumā aiziet uz augšu uz pārbrauktuvi. 1919. gads.
Latvijas armijas bruņojumā esošās bruņumašīnas Garford - Putilov vraks, 1919. gads.
Vācu armijas kara kuģi.
Kaŗa materiāli un ieroči (ložmetēji, mīnu metēji, transports u.c), kurus Vācu armija sagrābusi Rīgas apkaimē.
Kaujās pie Rīgas Vācu armijas sagūstītas Krievu gūstekņu masas. 1917. gada septembris.
Pie Rīgas vāciešu iznīcinātie krievu artilērijas lielgabali un citi kara materiāli. 1917. gada septembris.
Vāciešu trofejas - kaujās pie Rīgas iegūtie krievu 76,2 mm 1902. gada modeļa lauka artilērijas lielgabali un citi kara materiāli. 1917. gada septembris.
Vāciešu sagrābtās krievu aviācijas bumbas un mīnas pie Rīgas. 1917. gada septembris.
Kaujās pie Rīgas sagrābts vecs krievu 15 cm artilērijas lielgabals. 1917. gada septembris.
Pie Rīgas vāciešu sagrābtie krievu 1902. gada modeļa 76,2 mm lauka artilērijas lielgabali.
Kritušie krievu armijas karavīri ierakumos pie Rīgas, 1917. gada septembris.
Vācu armijas zirgu artilērijas kolonna virzās uz Rīgu.
Vācu militārā transporta kolonna šķērso pagaidu tiltu pār Rietumu Dvinu (Daugavu), Latvija. 1917. gads. Viens no trijiem tiltiem pār Daugavu pie Ikšķiles.
Vācu karaspēks Zapadnaja Dvinas (Daugavas) krastā pie Dunamundes (Daugavgrīvas), pie Rīgas. Kreisajā pusē ēkas drupas.
Vācu karaspēks šķērso Zapadnaja Dvinu (Daugavu) netālu no Rīgas.
Vācu armijas būvēts tilts pie Ikšķiles pār Daugavu. 1917. gada septembris. Vēl viena bilde no tās vietas.
Vācijas Ķeizars Vilhelms II ar Bavārijas princi Leopoldu, Vācijas armijas virspavēlnieku Austrumu frontē, pie Dvinas (Daugavas) Rīgā.
Krievu bruņumašīnu divīzijas virsnieki pie Rīgas, 1917. gada 11. martā. No kreisās uz labo - prāvests Bauštets, kapteinis A. C. Brawlaw, ierindnieks Seaglass, nezināms, nezināms, nezināms.
Ķeizars Vilhelms II pasniedz Dzelzs krustus pie Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles. Šī pareizticīgo katedrāle vācu okupācijas laikā 1918. gadā tika pārveidota par luterāņu baznīcu.
Ķeizars Vilhelms II Rīgā kopā ar Bavārijas princi Leopoldu, Vācijas armijas virspavēlnieku Austrumu frontē, 1917. gada 3. septembrī.
Vācijas Ķeizaru Vilhelmu II, ierodoties Rīgā, sveic Bavārijas princis Leopolds, 1917. gada 3. septembrī.
Ķeizars Vilhelms II savā automašīnā Rīgā tūlīt pēc pilsētas ieņemšanas 1917. gada septembrī.
Ķeizars Vilhelms II inspicē karaspēku ieņemtajā Rīgā. Bavārijas princis Leopolds, Vācijas armijas augstākais komandieris Austrumu frontē ir bārdains virsnieks vidējā fonā. Ģenerālis Makss Hofmans un, iespējams, viņa štāba priekšnieks, - virsnieks kreisajā fonā (otrais no kreisās).
Ķeizars Vilhelms II un Prūsijas princis Heinrihs (pa kreisi no Ķeizara) Rīgā, 1917. gada septembrī. Fonā sagrauts tilts pāri Dvinas (Daugavas) upei.
Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas komandieris Baltijas valstīs Pāvels Bermondts - Avalovs.
Princis Eitels Frīdrihs apskata sava karaspēka pozīcijas starp Rīgas līci un Jacobstadt (Jēkabpili).
Vācu astotās armijas komandieris ģenerālis Oskars fon Hutjērs pēc Rīgas ieņemšanas 1917. gada 3. septembrī.
Šaumburgas - Lipes princis Frederiks ar civiliedzīvotājiem un vācu virsniekiem ieņemtajā Rīgā, 1917. gada septembrī. Visticamāk, ka redzamas Rīgas Vācbaltiešu dāmas un jaunkundzes. Pirmā no kreisās, izskatās medicīnas māsas tērpā. Visi priecīgi. Neviens vēl nenojauš, ka vienu gadu vēlāk Vācija kapitulēs sabiedrotajiem.
Rīgas gubernators ģenerālis fon Altens pilsētas parkā 1917. gada septembrī.
Rīgas iedzīvotāji piedalās Maija gājienā, kamēr pilsēta vēl bija padomju kontrolē, 1919. gada 1. maijā.
Sarkanās armijas karaspēks svin Maija svētkus Rīgas ielās, 1919. gada 1. maijā. Tagadējā Brīvības pieminekļa vieta. Komunisti ar savām tribīnēm apbūvējuši evakuētā Pētera I pieminekļa postamentu. Komunistiem, kā parasti, svinēšana nozīmē mītiņu - tātad bezjēdzīgu nīkšanu un daudz tukšas muldēšanas. Tāpat jau ka dzerstījās arī ne pa jokam.
Rīgas iedzīvotāji un Sarkanās armijas karaspēks piedalās Maija gājienā, 1919. gada 1. maijā.
Sarkanās armijas karaspēks svin Maija svētkus Rīgas ielās, 1919. gada 1. maijā..
Bojā gājušie krievu karavīri vācu uzbrukumā līnijā uz Rīgu, 1917. gada septembris.
Nogrimis Krievijas tvaikonis Libau (Liepājas) ostā, Latvijā.
Vācu karaspēks kāpj uz kara kuģa Libau (Liepājas) ostā iebrukumam Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Lauka artilērijas munīcijas rati tiek pacelti uz transporta kuģa Libau (Liepājas) ostā pirms Vācijas iebrukuma Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Vācu apgādes kolonnas pirms došanās uz Sāremā (Osel) okupāciju Libau (Liepājā), 1917. gada septembrī.
Karaliskās flotes torpēdu laivu iznīcinātāji noenkurojušies pie Libau (Liepājas). 1918. gada decembris.
Vācu karakuģi gatavi atstāt Libau (Liepājas) ostu, lai iebruktu Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Lauka artilērijas lielgabals tiek nolaists transporta kuģa tilpnē Libau (Liepājas) ostā pirms vācu iebrukuma Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Skats Libau (Liepājas) ostā.
Vācu karakuģi un transporta tvaikoņi Libau (Liepājas) ostā pirms ekspedīcijas pret Oselas (Sāremā) salu 1917. gada septembrī.
Vācu karaspēks iekāpj kara kuģī Libau (Liepājas) ostā pirms Vācijas iebrukuma Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Vācu kravas automašīna tiek uzlādēta uz transporta kuģa Libau (Liepājas) ostā iebrukumam Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Kara materiāli un bruņojums tiek iekrauti kuģos Libau (Liepājas) ostā pirms Vācijas iebrukuma Sāremas (Osel) salā 1917. gada septembrī.
Vācu karaspēks gatavo kravas automašīnu uzcelšanai uz kuģa Libau (Liepājas) ostā pirms Vācijas iebrukuma Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Vācu kara kuģis, pilns ar vācu karavīriem, gatavs atstāt Libau (Liepājas) ostu, lai iebruktu Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Kaŗa zirgs speciālā kastē tiek nolaists transporta kuģa tilpnē Libau (Liepājas) ostā pirms vācu iebrukuma Sāremas (Osel) salā, 1917. gada septembrī.
Vācu karaspēks gaida iekāpšanu kara kuģī Libau (Liepājas) ostā pirms Vācijas iebrukuma Sāremas (Osel) salā 1917. gada septembrī.
Pirmais vācu koncerts Rīgas tirgus laukumā pēc pilsētas ieņemšanas, 1917. gada septembrī.
Daugavmalas tirgus - pa labi nams tagadējā 11. novembra krastmalā 15.
Ķeizars Vilhelms II un viņa svīta ar prāmi pēc Latvijas galvaspilsētas ieņemšanas brauc no Rīgas uz Dineburgu. Foto redzams melni - balti - sarkanais Vācijas impērijas karogs. 1917. gads, tā ir ortohromatiskā plate, kas nav jūtīga pret sarkano gaismu, sarkanā krāsa sanāk melna.
Vācu karaspēks pie "Schwarzhaupter" (Melngalvju) nama Rīgā.
Latvijas un Igaunijas spēku tranšeju līnija Rīgā. Ierakumi Daugavmalā 1919. gada novembrī - pēc Bermonta padzīšanas.
Valdības pils Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Tagad - Latvijas Banka.
Tirgus laukums Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Bilde no Bermontiādes perioda 1919.gads - Daugavmalas tirgus pēc Rīgas atbrīvošanas. Bermontiešu sašautais nams bija ar raksturīgiem tornīšiem. Miera laikā to atjaunoja un pārbūvēja - bet jau bez tornīšiem. Otrā pasaules kara laikā nopostīja pilnībā.
Drupas Rīgā, Latvijā, pēc kaujām starp igauņu spēkiem un Vācijas sponsorēto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju 1919. gada oktobrī.
Vācijas vēstniecības ēka Rīgā, 1919. gadā.
Rīga, Latvijas galvaspilsēta. Interesants veikalu nosaukums - "magasina"! Vēlāk latviešu valodas vārdnīcās iekļauti šādi J. Alunāna darinātie vārdi: atdzimšana, apvalks, ārzemes, austuve, ceļot, ceptuve, cilvēcība, dziesminieks, drēbnieks, eja, galdnieks, galms, iestāties, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, nams, jautrs, peļķe, rakstnieks, siltumnīca, skolotājs, uzvalks, veikals, vēstnieks, zemkopība.
Vācu lauka artilērijas lielgabals un velosipēdistu vienība, iespējams, Baltische Landeswehr, Rīgā, 1919. gadā. Iespējams, Akmeņu iela.
Latviešu brīvprātīgie ārpus Komendanturas (štāba) Rīgā, 1919. gadā.
Vācu karaspēks, iespējams, no Baltische Landeswehr, bloķē dzelzceļa tiltu pār Daugavu (Dvinu) Rīgā, 1919. Kreisajā pusē redzami ložmetējnieki.
Latviešu karaspēks soļo pa Rīgas ielām, 1919. gads.
Vācu karaspēks gaida iespēju šķērsot Dvinas (Daugavas) upi. Fonā redzams iznīcinātais tilts.
Skats uz Rīgu pēc vāciešu karaspēka ienākšanas. 1917. gada septembris.
Vācu inženieri būvē pontonu tiltu pār Dvinas upi (Daugavu), pie Rīgas, 1917. gada septembrī. Ievērojiet upē plostu, pilnu ar karaspēku, ko velk velkonis.
Vācu karaspēks šķērso Daugavu pa tiltu Rīgā, ko atkāpjoties krievi saspridzināja.
Daugavmalas ainava un sapostītie tilti kara 1. Pasaules kara laikā.
Vācu karaspēks ar velkoņa vilktiem plostiem Rīgā šķērso Dvinu (Daugavu), 1917. gada septembris.
Vācu karaspēks un rīdzinieki uz Krievijas armijas atkāpjoties sagrautā tilta Rīgā.
Pirmais vācu koncerts Rīgas tirgus laukumā pēc pilsētas ieņemšanas, 1917. gada septembrī. Iespējams, ka Daugavmalas tirgus, mājas kreisā pusē varbūt ir 11. novembra krastmala 15.
Vācu karaspēks tiek nogādāts ar prāmi pāri Daugavai, uz Rīgu.
Vācu karaspēks ar velkoņa vilktiem plostiem Rīgā šķērso Dvinu (Daugavu), 1917. gada septembris.
Vācu karaspēks šķērso upes tiltu Rīgā, ko atkāpjoties nojauca krievi.
Vācu karaspēks un viņu transports gaida izdevību šķērsot Dvinu (Daugavu) Rīgā uz plostiem, ko velk velkonis, 1917. gada septembrī.
Vācu nometne Rīgā pēc pilsētas ieņemšanas 1917. gada septembrī. Kreisajā fonā redzamas lauka virtuves. Tālumā skatāms Svētā Pētera baznīcas tornis. Pa labi redzams uzraksts Hotel comitee - tagadējā viesnīca Metropole. Viesnīcas ēka uzbūvēta 1871. gadā pēc arhitekta Edelsona projekta.
Izlaupīts veikals vāciešu ņemtajā Rīgā, 1917. gada septembrī.
Rīgas bērni šķērso Daugavas tiltu, kuru atkāpjoties saspridzināja krievi.
Ielu tirgus Rīgā pēc Vācijas armijas ieņemšanas 1917. gada septembrī. Kreisajā priekšplānā redzamas ēkas drupas.
Vācu karaspēks šķērso Daugavas tiltu Rīgā, ko atkāpjoties saspridzināja krievi.
Vācu karaspēka ienākšana Rīgā, 1917. gada septembris.
Vācu karaspēks šķērso krieviem atkāpjoties saspridzināto Daugavas tiltu Rīgā.
Vācu kavalērijas kolonna Rīgas ielās, 1917. gada septembris. Brīvības iela. Neiburgu nama vēl nav. Kino "Astorija" reklāma uz stūra. Skatlogi aiznagloti ar dēļiem.
Vācu karaspēks ar velkoņa vilktiem plostiem Rīgā šķērso Dvinu (Daugavu), 1917. gada septembris.
Civiliedzīvotāju un vācu karavīru pūlis pēc Pateicības dievkalpojuma atstāj Rīgas Domu, 1917. gada septembrī.
Vācu karaspēks un vietējie civiliedzīvotāji šķērso Daugavas tiltu Rīgā, ko atkāpjoties saspridzināja Krievu armija.
Vācu jūras kājnieks ar kopā ar sievieti Vācijas pilsētas teātra priekšā Rīgā, 1917. gada septembrī.
Vācu kājnieki soļo garām "Schwarzhaupter" māja (Melngalvju namam) Rīgā, 1917. gada septembrī.
Civiliedzīvotāju masas un dažādas karaspēka daļas šķērso atkāpjoties krievu armijas sabojāto Daugavas tiltu Rīgā.
Vācu karaspēks atpūšas pie Pētera baznīcas Rīgā, 1917. gada septembrī.
Vācu kājnieku un latviešu civiliedzīvotāju masas Rīgā, pēc pilsētas ieņemšanas 1917. gada septembrī. Ēku ar diviem tornīšiem sagrāva Otrā pasaules kara laikā, 1941. gada apšaudē, kopā ar daudzām citām ēkām Daugavmalā.
Vācu karaspēks ieņemtajos krievu ierakumos mežā pie Jakobstadt (Jēkabpils), 1917. gada septembrī.
Vācu patruļa Jacobstadt (Jēkabpils) ielās tās ieņemšanas dienā, 1917. gada 21. septembrī.
Krievu piekrastes apsardzes lielgabali, kas iegūti neskarti Dineburgā (Daugavgrīvā), 1918.
Vācu karavīri un jūras kājnieki apsargā Krievijas krasta bateriju Dineburgā (Daugavgrīvā), 1918. gadā.
Ķeizars Vilhelms II un viņa svīta ierodas, lai pārbaudītu piekrastes lielgabalus, kas tika iekaroti nebojāti Dineburgā, 1917. gada 2. septembris, šī bilde bija visās lielākajās Vācijas avīzēs ...
Vācijas karogs pacelts virs Dineburgas forta 1918. gadā. Labajā pusē redzam Vācijas jūras kājnieku, kurš pilda sardzes pienākumus.