Dunikas Golgatas Brāļu draudzes baznīcas stāsts
Par Dunicnieku spēju izvirzīt sev mērķi, par to vienoties un godam sasniegt..
.Dunicnieku sapnis par savu Brāļu draudzes saieta namu īstenojās 1933. gadā.
Par Dunicnieku spēju izvirzīt sev mērķi, par to vienoties un godam sasniegt..
.Dunicnieku sapnis par savu Brāļu draudzes saieta namu īstenojās 1933. gadā.
Taču tam visam bija priekšvēsture, cieši saistīta ar Brāļu draudžu ienākšanu Kurzemē
Kurzemes Brāļu draudze tika dibināta 1891.gadā, tātad 149 gadus vēlāk nekā pirmās latviešu Brāļu draudzes kopas Vidzemē. Līdz ar to būtiski atšķīrās abu hernhūtisko kustību kultūrvēsturskais mantojums, izveidotās tradīcijas un arī teoloģiskās nostādnes. Vidzemes latviešiem Brāļu draudze bija sociāla, kulturāla un reliģiska tautas kustība, kurzemniekiem Brāļu draudze bija tikai reliģiska kustība. Vēsturiskais fons krasi atšķīra Vidzemes un Kurzemes Brāļu draudzes, veidoja atšķirīgas pašizpratnes paradigmas, noteica atšķirīgus darbības organizācijas un vadīšanas modeļus. Dažādie Brāļu draudzes kustības paradigmas modeļi liedza Latvijas valstiskuma pirmajā periodā abām lielākajām latviešu Brāļu draudzes organizācijām savstarpēji tuvoties un savu saskaņot darbību.
Kurzemes Brāļu draudzes darbības izplatības areāls ar nelieliem izņēmumiem ir tagadējā Liepājas rajona teritorija.
–
Miķelis Bukālis esot bijis talantīgs un ļaužu iemīļots sludinātājs. Viņš darbojies Rucavā, Nīcā, Pērkonē, Skatrē, kur viņš arī apprecējies, un vietējie zemnieki ziedojuši līdzekļus, lai sludinātājs varētu uzcelt dzīvojamo māju. Piecdesmit gadu vecumā Miķelis Bukālis miris un apglabāts Verbeļu kapos.
Cilnis, Jānis. Brāļu draudze Kurzemē. Vēsturisks atskats sakarā ar 100-gadi. Portlande (ASV), 1991. 7- 8. lpp.
Par viņa sekotāju un galveno Brāļu draudzes ideju attīstības virzītāju kļuva Hermanis Klabis (1838—1928) no Nīcas, kurš ar Miķeli Bukāli iepazinies 26 gadu vecumā.
Hermanis Klabis savu garīgo darbību un evaņģēlija sludināšanu izvērsa tajā pašā apvidū, kur Miķelis Bukālis. 19. gadsimta 70. gadu sākumā Hermanis Klabis darbību sāka arī Liepājas pilsētā.
Tur, kur draudzes locekļu bija mazāk nekā septiņi, izveidojās t. s. misijas stacijas. Tādu bija vairāk par divdesmit, lielākoties tagadējā Liepājas rajona robežās. Misijas stacijas bija arī Vidzemē un Latvijas pierobežā pie Lietuvas teritorijas.
Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 12. lpp
Kurzemes Brāļu draudze pārvaldīja evaņģēlisko konfesiju tradicionālos sakramentus, bērnus kristīja zīdaiņa vecumā, veica laulības un citas svētdarbības. Kurzemes Brāļu draudze iesaistījās arī diakonijas aktivitātēs, gādājot par grūtdieņiem, nodarbojās ar kristīgās literatūras iespiešanu un izplatīšanu, veidoja draudžu bibliotēkas, noturēja garīgo darbinieku sagatavošanas kursus. Kurzemes Brāļu draudzi var raksturot kā savam laikam tipisku reliģisku denomināciju. Šādā aspektā ieraugāmas paralēles ar citām tā laikmeta “mazajām” kristiešu baznīcām – baptistu, metodistu, adventistu.
Atšķirībā no vidzemniekiem Kurzemes Brāļu draudzes vadībai likās svarīgi veidot ciešākas saites ar starptautisko Hernhūtes Brāļu draudzi. 1922. gadā Kurzemes Brāļu draudzes konferencē piedalījās viesis no Zviedrijas Brāļu draudzes – Butkevics. 1927. gada jūnijā Kurzemes Brāļu draudzi nedēļas vizītē apciemoja Hernhūtes Brāļu draudzes bīskaps Teodors Marks. Vizīte noritējusi ļoti labvēlīgā gaisotnē ar domu attīstīt abpusējus sakarus, īpaši izglītības jomā.687 Tas arī deva augļus, un sludinātāji H. Auders un J. Jaunciems apmeklēja Brāļu draudzes misijas semināru Bukovinā, Silēzijā. Garīgo darbinieku kursi Kurzemes Brāļu draudzē notika ik gadu, sākot ar 1921. gadu.
Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 17.-18. lpp
1923. gadā iznāca Kurzemes Brāļu draudzes dziesmu grāmata ar 805 dziesmām. Izdevuma galvenais redaktors bija vēlākais Vidzemes Brāļu draudzes garīgo lietu vadītājs Roberts Bērziņš. Kopš 1921. gada reizi mēnesī tika izdots Kurzemes Brāļu draudzes preses izdevums “Ciānas Sargu Balsis”. 1934. gadā to pārdēvēja – “Brāļu Draudžu Vēstis”. Ar pārtraukumiem tas iznāca līdz 1945. gadam. Pēc Brāļu draudzes slēgšanas kādu laiku iznāca izdevums rokrakstā “Sakarnieks”, ko organizēja Eduards Grietēns.
Cilnis, J. Brāļu draudze Kurzemē. 19. lpp.
1948. gadā Kurzemes Brāļu draudze beidza pastāvēt kā juridiska vienība un draudžu locekļiem bija jāizvēlās cita konfesionālā piederība. Tie lielākoties izvēlējās luteriskās vai baptistu draudzes.
LVA. 1448. f., 1. apr., 244. lieta.
Kurzemes luterāņu draudžu mācītāji, kuru draudzēs nonāca likvidētās Kurzemes Brāļu draudzes locekļi, viņus novērtēja atzinīgi — kā labus un dedzīgus draudzes locekļus. Piemēram, Rucavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Nikolajs Plāte draudzes hronikā raksta: