Naudas juku laikos

Naudas, kuras Latvijā tika apgrozītas juku laikos. Okupācijas un kari. pat pilsētām sava nauda. Un tādu nav maz.

1. pasaules kara vācu nauda

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gadā apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, tā saucamie cara naudas rubļi un kapeikas, Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudaszīmes. Tā paša gada 11. decembrī noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu un par likumīgu maksāšanas līdzekli atzina trīs dažādas ārvalstu valūtas, taču Latvijai savas naudas joprojām nebija.

2.pasaules kara vācu nauda

1941. gada jūnijā Latviju okupēja Vācijas karaspēks, realizējot īpašu iekarotajām zemēm paredzētu naudas politiku, laižot apgrozībā speciāli izgatavotas naudaszīmes. Līdzās okupācijas reihsmarkām kā oficiāls maksāšanas līdzeklis apgrozībā palika arī PSRS rublis. Vērtības attiecība starp rubli un reihsmarku bija 10 rubļu pret 1 reihsmarku.

Rīgas nauda

1919. gadā Latvijas valdība vienojās atļaut Rīgas pilsētai drukāt savu naudu, lai uzlabotu pilsētas necilo finansiālo stāvokli. Pati pilsētas vadība atbilstošu lēmumu pieņēma 15. augustā, nosakot, ka tiks izlaistas 1 un 3 rubļu zīmes ar kopējo summu astoņi miljoni. Rīgas rubļa kurss attiecībā pret Latvijas rubli bija 1:1.

Lielinieku varas apstākļos Rīgas pilsētas strādnieku deputātu padome 1919. gadā izdeva 1, 3, 5 un 10 rubļu naudas zīmes, kuras izsludināja par likumīgu maksāšanas līdzekli visā padomju Latvijas teritorijā.

Apgrozībā pirmie Rīgas pilsētas rubļi parādījās tā paša gada 25. augustā. Oficiālais “Latvijas Sargs” tad atzīmēja: “Jaunās naudas zīmes, kuras ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, vietām tika saņemtas diezgan nelabvēlīgi, sevišķi no dažiem spekulantiem, kuriem jaunā nauda drīz vien ar savu noteikto kursu atņems iespēju izmantot ļaudis.”

Iedzīvotāji par jauno naudu patiešām nebija sajūsmā, jo tā veicināja jau tā pastāvošo jucekli. Tirgos apgrozībā līdzās jaunās Latvijas rublim redzēja vācu un krievu visdažādāko valdību un režīmu banknotes, arī Igaunijas kronas. Bija vesels mākleru slānis, kurš iedzīvojās uz šo maksājumu līdzekļu svārstīgā, neoficiālā kursa. Tomēr visvairāk ļaudis joprojām uzticējās cara rublim.

Arī vācu naudai, kamēr Latvijas rublim ticības nebija pat 1919. gada beigās. Rīgas rubļa drukāšanu rudenī pārtrauca bermontiāde, pēc tam tā atsākās un ilga līdz decembra beigām. Apgrozībā galvaspilsētas nauda turējās līdz 1925. gada 1. janvārim, savukārt bankā pret latiem to varēja samainīt līdz 1931. gada 1. aprīlim.

Liepājas nauda

Sākotnēji vācu okupācijas iestādes bija nodomājušas Kurzemē un citos okupētajos apgabalos saglabāt agrāko naudu. Tas izrādās pārāk sarežģīti, jo Krievijas valdība, karaspēkam atkāpjoties, līdz ar bankām evakuēja arī naudas rezerves. Pēc Liepājas ieņemšanas pilsētas gubernators ģenerālis Paprics uzliek pilsētai kontribūcijas maksājumu – 50 000 cara rubļu – un saņem atbildi, ka šādu summu nav iespējams savākt pat tad, ja pārmeklētu visus pilsētas dzīvokļus un pat iedzīvotāju kabatas.

Seko ģenerāļa pavēle pilsētai iespiest un izlaist pašai savu papīra naudu. To Liepāja arī izdara, izlaizdama 1, 2, 5, 10, 20, 25 un 50 kapeiku zīmes. Kā raksta zviedru ceļotājs Svens Hedīns, kurš 1915. gada vasarā apmeklē Liepāju, “iedzīvotāji naudas zīmes ņemot pretī un ar tām izmaksājot arī algas. Uzlikto kontribūciju Liepāja nomaksājusi ar savām naudas zīmēm, kuras apsolījusies vēlāk izpirkt.”

Jelgavas nauda

1915. gada 12. augustā, Latvijā parādījās pirmās banknotes ar tekstu latviešu valodā.

Tās bija vācu iekarotās Jelgavas pilsētas valdes izdotās parādzīmes, kuras iespieda, lai segtu ķeizariskās Vācijas okupācijas varas prasības pēc kontribūcijām un kaut cik uzturētu pilsētas saimniecisko dzīvi. Līdzīgi tolaik rīkojās arī okupētajā Liepājā un Ventspilī, jo cara naudas zīmes vairs apritei nederēja, bet vācieši okupētajiem apgabaliem domātās ostmarkas vēl nebija ieviesuši. Saskaņā ar Jelgavas domnieku lēmumu dažādu nominālu parādzīmes iespieda Stefenhāgena tipogrāfijā. Jelgavas nauda Latvijas Republikas pirmajos gados tika pielīdzināta valsts naudai. Kaut valdība pasludināja, ka pēc 1924. gada aprīļa tā vairs nebūšot likumīgs maksāšanas līdzeklis, Saeima termiņu pagarināja līdz 1925. gada 1. janvārim, bet Valsts kasē Jelgavas naudu pret latiem varēja apmainīt līdz 1931. gada 1. aprīlim.

Citu pilsētu nauda

Cēsu apriņķa strādnieku deputātu padome izlaida savu naudu, kuru nosauca par aizņēmuma kuponiem (ar 5 un 10 rubļu nominālvērtību).

Naudas zīmes Ventspils pašvaldība laida apgrozībā Pirmā pasaules kara laikā 1915.-1916.gadā, kad Kurzemi jau bija okupējis ķeizariskās Vācijas karaspēks.

Ventspilī izlaisto papīra naudas zīmju nomināli – 27 zīmes 1, 3, 5, 10, 20 un 50 kapeiku nominālvērtībā.

Tobrīd, pilsētas pašvaldībai pildot savus pienākamus, dažādu pilsētas dzīvei nepieciešamu izdevumu segšanai katastrofāli trūka skaidras naudas. Jelgavas pilsētas domnieki Ventspilij aizdeva 65000 rubļus, bet kapeiku monētu vietā, kuras iedzīvotāji pietaupīja labākiem laikiem un kuru krājumus vairs nebija iespējams papildināt no Krievijas impērijas monētu kaltuvēm, Ventspils dome laida klajā papīra naudu 30000 rubļu kopvērtībā. Tās bija pilsētas parāda zīmes, kuras pašvaldība apņēmās izpirkt pēc kara beigām. Kara apstākļos to izskats bija visai pieticīgs – melnbalts teksts un vienkāršs attēls, ko veidoja pilsētas ģerbonis, klāja tikai naudas zīmes vienu pusi. Naudas zīmes otrā pusē tika uzspiests pilsētas zīmogs.

Tā kā naudas zīmes laida klajā vairākos paņēmienos, to starpā viena nomināla ietvaros pastāv atšķirības gan iespieduma, gan arī atšķirīgo zīmogu dēļ. Šie apstākļi arī noteica ap 30 atšķirīgu (šīs atšķirības bieži ir ļoti niecīgas) naudas zīmju veidu pastāvēšanu. Ventspils naudas zīmes apgrozībā bija ļoti īsu laiku – 1919.gadā tās tika izņemtas no apgrozības.