Pirmajā reformas posmā, sākot ar 1992. gada 7. maiju, Latvijas Banka laida apgrozībā pagaidu naudas zīmes – Latvijas rubļus (1, 2, 5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu), kuri atradās apgrozībā paralēli PSRS rubļiem attiecībā 1 : 1 (grafiskā attēla autors – Kirils Šmeļkovs). Ar 1992. gada 20. jūliju PSRS rubļu paralēla apgrozība tika pārtraukta, Latvijas rublis kļuva par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli, bet PSRS rublis – par ārvalstu valūtu.
1993. gada 5. martā tika laista apgrozībā pirmā atjaunotā lata naudas zīme – Latvijas Bankas 5 latu banknote, kas nonāca paralēlā apgrozībā ar Latvijas rubli attiecībā 1 : 200 (1 lats = 200 Latvijas rubļu).
Latvijas naudas reforma noslēdzās ar Latvijas rubļa izņemšanu no apgrozības 1993. gada 18. oktobrī. Lata banknošu nominālvērtība – 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu, bet metāla monētām – 1, 2 (varš), 5, 10, 20 (bronza), 50 santīmu, kā arī 1 un 2 lati (vara un niķeļa sakausējums).
No izstrādātajām lata dizaina koncepcijām divas – retroromantiska jeb konservatīva un moderna koncepcija – bija veiksmīgākās, bet atbalstu guva modernais dizains. Latu naudas zīmēs attēlotas latviešu tautas tradicionālās vērtības, panākta vēstures un dabas sintēze. 100 latu naudas zīmi rotā Krišjāņa Barona portrets. Arī monētās attēlotas Latvijas pamatvērtības – zeme, jūra un mežs. Latvju jaunavas tēls kā ūdenszīme redzams visās papīra naudas zīmēs un skatāms arī 500 latu banknotē. Lata banknošu dizaina koncepcijas un grafisko attēlu autori ir Imants Žodžiks un Valdis Ošiņš, monētu grafiskā dizaina un tēlnieciskā risinājuma autori – Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis. Latvijas naudas zīmes izgatavotas Vācijā (banknotes – firmā Giesecke & Devrient, monētas – Bavārijas monētu kaltuvē), un, lai gan tās tapa ļoti īsā laikā, ir izdevies radīt skaistu, mūsdienīgu naudu.
1993. gada novembrī Latvijas Banka pirmo reizi Latvijas naudas apgrozības vēsturē laida apgrozībā jubilejas monētas – Latvijas valsts dibināšanas 75 gadu jubilejai veltītās zelta 100 latu, sudraba 10 latu un vara un niķeļa sakausējuma 2 latu monētas, kas kaltas Somijas monētu kaltuvē Rahapaja Oy un veido monētu sēriju (mākslinieki – Aivars Krūklis, Edgars Grīnfelds). 1993. gada beigās tapis apgrozības monētu suvenīrkomplekts.
Atzīmējot Rīgas 800 gadu jubileju, Latvijas Banka katram Rīgas gadsimtam velta vienu sudraba 10 latu monētu. 1996. un 1997. gadā Royal Mint (Lielbritānija) nokaltas sešas monētas. To dizainu veidojuši grafiķi Laimonis Šēnbergs un Gunārs Cīlītis, tēlnieki Ligita Franckēviča-Ulmane un Jānis Strupulis. Vairākas jubilejas un piemiņas monētas izlaistas starptautisku monētu programmu ietvaros. 1995. gadā apgrozībā laista 1996. gada Atlantas olimpiskajām spēlēm veltīta sudraba 10 latu monēta (datējums – 1994; mākslinieki – Gunārs Cīlītis, Jānis Strupulis; kaltuve Valcambi SA Šveicē). 1995.-1996. gadā kalta ANO 50. gadadienai veltīta sudraba monēta, kuras nominālvērtība – 1 lats (datējums – 1995; mākslinieki – Heinrihs Vorkals, Jānis Strupulis; kaltuve Royal Mint). Kuģniecības vēsturei veltīta sudraba 10 latu monēta, kas kalta 1996. gadā (datējums – 1995; mākslinieks – Jānis Strupulis; kaltuve Valcambi SA), un 1997. gadā kaltā zelta 20 latu monēta (mākslinieki – Arvīds Priedīte, Jānis Strupulis; kaltuve Valcambi SA). Apdraudētajai faunai veltīta monēta ar griezes attēlu (kalta 1996. gadā, mākslinieki – Edgars Folks, Jānis Strupulis; kaltuve Valcambi SA). 1997. gadā programmas “Pasaules mazākās zelta monētas” ietvaros izlaista piemiņas monēta ar 10 latu nominālvērtību (mākslinieks Jānis Strupulis; kaltuve Valcambi SA). Šobrīd top zelta 100 latu apgrozības monētas projekts.
Tā neatkarību atguvusī Latvijas valsts gadsimtu miju sagaida ar stabilu nacionālo valūtu, kura ļauj atdzimt tautsaimniecībai un priecē ar skaisto veidolu.
