Viņu parasti sajauc ar brālēnu (prefektu no “Vecvagariem”) ar tādu pašu vārdu, jo abi dzimuši vienā gadā, tikai brālēns 3 mēnešus ātrāk. Šis ir Toma dēls, brālēns – Jāņa dēls. Šis ir brāļu Ziemeļu onkulis. Viena bija Ziemeļu mamma, viena apprecējās ar Puļķi Tāšos laikam, divas māsas ieprecējās “Garkājos”, vispirms ar Grabovski, kurš nomira, tad ar Blauzdi, tad nomira pati, Blauzde paņēma otru māsu. Vēl ir 5 maziņi miruši brāļi un māsas aptiekāram. Pats un brālis Miķelis uz ASV. Jurim 2 sievas bija, pirmās sievas 3 bērni te palika, no otrās sievas 5 bērniem 4 viņam līdzi izbrauca, viena te palika. Tad vēl aptiekāram ir brālis Jānis, kas Rankā pienotavā strādāja, tam 3 meitas – tulkotāja Skaidrīte Jaunarāja, tulkoja no franču valodas biezus romānus, nu jau mirusi, tad mūzikas skolotāja 5. vidusskolā Mirdza Vanaga, arī jau mirusi, arhibīskapa Jāņa Vanaga mamma, vēl dzīva ir trešā meita – operdziedātāja Maija Krīgena, precējusies ar komponistu Pēteri Plakidi. Viņu meita Agate Plakide , Agatei arī 2 izglītības – mūziķes un ārstes, tāpat kalpo 2 mūzām, kā Juris Krīgens.
Jura Krīgena biogrāfija enciklopēdijā: Latvju enciklopēdija 1962-1982, 2. sējums. Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts. Rockville, MD ASV, 1985..
Novadpētnieces Lilijas Vīksnas apcere par Juri Krīgenu.
Juris Krīgens apguvis krievu, vācu un franču valodas.
Valsts 16 gadu pastāvēšanas svētkos ar aizsargu Nopelnu krustu apbalvoti abi brālēni Juri Krīgeni – Liepājas aizsargu pulka 2. bataljona farmaceits Juris Krīgens un 9. Madonas aizsargu pulka komandieris Juris Krīgens. “Rīts”, Nr. 82 (16.11.1934.)
Juris Krīgens Kurzemes dziesmu svētkos.
No “Studenta Dzīve”, Nr. 62 (28.09.1937.)
Juris Krīgens apbalvots ar Latvijas Sarkanā krusta 3. šķiras atzinības zīmi. “Valdības Vēstnesis’, Nr. 263 (19.11.1937.)
Zemkopības ministrs J. Birznieks ieceļ Juri Krīgenu par Liepājas patērētāju biedrības “Centība” revīzijas komisijas locekli. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 8 (12.01.1938.)
J. Krīgens bijis Liepājas vācu biedrības “Musse” likvidators. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 267 (24.11.1939.)
Farmaceits Juris Krīgens brīvprātīgo cīnītāju organizēšanas komitejā. “Kurzemes Vārds”, Nr. 52 (04.03.1942.)
Farmācijas pārvaldes pilnvarotais Liepājas un Aizputes apriņķos farmācijas maģistrs Juris Krīgens stāsta par aptieku darbību kara apstākļos. “Kurzemes Vārds”, Nr. 20 (25.01.1944.)
Farmācijas pārvaldes priekšnieka pārstāvis Kurzemē farmācijas maģistrs Juris Krīgens informē par medikamentu krājumiem kara apstākļos. “Kurzemes Vārds”, Nr. 204 (01.09.1944.)
Juris Krīgens foto sērijā ar Oregonas gubernatoriem.
Publikācija avīzē “Laiks”, Nr. 51 (27.06.1953.)..
Avīze “Laiks”, Nr. 1 (03.01.1959.).
Latvijas 40 gadu atcerei veltītajā izstādē ASV Rucavas tērpu kolekciju papildina Jura Krīgena fotouzņēmumi no Dziesmu svētkiem, bet pašiem Krīgenu ģimenei piederošiem Rucavas tautas tērpa eksponātiem ir vairāk nekā 100 gadu. “Latvija Amerikā”, Nr. 9 (31.01.1959.)
Pa mūža gadu kāpnēm.
“Latvija Amerikā”, Nr. 53 (03.07.1965.).
Raksts par to, kā tiek dibināts koris Oregonā un kāds ir Jura Krīgena nopelns. “Latvju Mūzika”, Nr. 2 (01.05.1969.).
“Latvija Amerikā”, Nr. 10 (01.02.1969.).
Turnejā pa Eiropu Juris Krīgens izrāda filmas par latviešu kultūras darbiniekiem ASV un Eiropā. Filmas tiek izrādītas latviešu centros Vācijā, Anglijā un Zviedrijā.
Trimdas izdevumos Juris Krīgens publicējis vairākus rakstus. Šajā rakstā viņš izvērtē Sietlas kora priekšnesumu, diriģenta ieguldījumu un kritizē iespiesto koncerta programmu, pieprasot vairāk cieņas latviešu valodai. “Latvija Amerikā”, Nr. 31-32 (16.04.1969.).
Anglijā. “Londonas Avīze”, Nr. 1184 (23.05.1969.).
Zviedrijā. “Latvija”, Nr. 23 (21.06.1969.).
“Londonas Avīze”, Nr. 1571 (15.04.1977.).
Avīze “Laiks”, Nr. 27 (02.04.1977.).
Teksts no avīzes “Laiks”, Nr. 27 (02.04.1977.).