Stavenhagen, Wilhelm Siegfried

Kurzemes ainavas 1866 – Album Kurländischer Ansichten

Mitau 1866

Kurzemes skati 1866.

Wilhelm Siegfried Stavenhagen 1814 – 1881) bija vācbaltiešu mākslinieks, zīmēja Baltijas provinču skatus.

Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens savulaik – 1866. gadā izdevis Baltijas skatu albumu, kur gravīrās attēloti skati no Vidzemes, Kurzemes un atsevišķi arī Igaunijas. Šeit 1. skatu albums par Kurzemi. Pievienoti arī ļoti labi apraksti par konkrēto vietu.

Jelgava, Alsunga, Vecauce, Lašu muiža Sēlijā, Talsi, Staburags, Selburgas pils Sēlijā, Durbe pie Tukuma, Kuldīga, Kaplava Kārsavas novadā, Lieldzeldes muiža Nīkrāces pagastā, Tērvete, Kandava, Kazdanga, Liepāja, Mežotne, Pastende, Pūre, Šķēde, Dundagas pils, Ēdoles pils, Jaunpils, Skaistkalne, Embūtes pils, Dobele, Aizputes pils, Bauskas pils, Sabile, Cīrava.

Jāņem vērā, ka toreiz kā Kurzemi (Kurland) saprata guberņas teritoriju, tajā tajā laikā bija gan Staburags, gan Selburga un pat Lašu muiža tagadējā Sēlijā. Lai lasītu jāsaprot vecā druka un jāzina vācu valoda.

Jāatceras, ka parādītie skatu nav fotogrāfijas, bet rūpīgi metālā veidotas gravīras. Atliek vien minēt, cik laika māksliniekam vajadzēja, lai iemūžinātu, piemēram, Staburagu

Atziņa

Gravīra tajos laikos tapa bez mehanizācijas, tīrs roku darbs. Gravīra ir viens no senākajiem dobspiedes veidiem. Šajā tehnikā zīmējumu iegravē metāla plāksnē ar grebli. Paceļot no iegravētās gropes metāla skaidiņu, ko noņem ar skrāpi, rodas tīra līnija vai punkts. Tad iedobumos iepilda krāsu ar tamponiem, bet pārējo plātnes virsmu tīri noslauka. Spiede papīru piespiež plātnei, un tas saskaras ar krāsu, no kā rodas uz plātnes iestrādātā zīmējuma spoguļattēls. Dobspieduma tehnikās izpildītajām grafikas lapām attēla malās izveidojas papīrā iespiedums. Var būt tērauda vai vara grebums.

Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens –

1. skatu albums par Kurzemi